Sestdien Alūksnes rajona sieviešu apvienība „Katrīna” atzīmēja divu gadu jubileju. Kāds izvērties šis gads un kādi ir sieviešu apvienības tālākie plāni.
Pirmais un jaukākais notikums šogad bija Mātes dienai veltītais pasākums, ko rīkojām Alūksnes tautas namā. Tas bija Ilgas Stradiņas izlolots notikums, kas no pārējiem atšķīrās ar to, ka pie vārda tika paši pasākumā uzaicinātie viesi. Protams, bija arī tradicionālā dzejas lasīšana, dziedāšana un dejošana, taču par noteicošo kļuva tieši tas, ka runāja pašas mātes. Viņas stāstīja, kā ir būt daudzbērnu mātei, kā ir būt dēlu mātei, kad gribas meitiņu, kā ir būt karavīra mātei, kad dēls atrodas svešumā. Emociju pasākumā bija tik ļoti daudz, ka es joprojām ik pa laikam atceros šo notikumu un gribētos kaut ko līdzīgu atkārtot arī tālākajā nākotnē.
Otrs notikums, kas iespiedies atmiņā, ir otrā rajona sieviešu vasaras nometne „„Katrīnas” vasara pie dabas”. Par to, pirmkārt, paldies jāsaka Ausmai Agarei, jo nometne notika Virešu pagastā. Paldies arī pašvaldības vadītājai Ārijai Ceļmillerei. Viņas līdzdalība radīja tādu foršu sajūtu, ka arī pati svarīgākā persona ir klāt. Nozīme bija arī mūsu izvēlētajai vietai, jo Vidagā tiešām ir fantastiska daba, kas atspirdzina gan miesu, gan dvēseli. Lielu iespaidu atstāja apkārtnes sakoptība: radās sajūta, ka darbs tiek uztverts nevis kā slogs un grūta nasta, bet it kā, neskatoties uz lielo darba daudzumu, cilvēki to dara ar prieku. Tas ir tas, ko gribētos no viņiem iemācīties.
Šobrīd ir sajūta, ka viss ir darbībā. Domāju, ka mēs ejam dziļumā, nostiprināmies, mācamies sadarboties un sastrādāties. Ja savstarpējās komunikācijas pirmā stadija ir iepazīšanās, tad arī mums pirmais gads bija tāds iepazīšanās laiks, kad labvēlīgi izturējāmies viena pret otru, mēģinot apjaust katras spēju robežu. Šajā gadā viena pret otru kļuvām prasīgākas un paškritiskākas. Tas nenoliedzami attaisnojās, jo tās sievietes, ko redzējām šovakar, viņas jau saprot, ko grib un var. Tā, manuprāt, ir jau jauna attīstības pakāpe. Arī apvienības jaunās dalībnieces ir darboties griboši cilvēki, kas nāk ar gatavību sākt kaut ko reāli darīt.
Kādi ir mūsu tālākie plāni? Man ļoti gribētos veidot sadarbību ar Kristīni Vimbu saistībā ar ģimeņu biedrību „Pie pavarda”. Tur ir cilvēki, kuriem nākotnē varētu būt interese par sieviešu klubu, jo galu galā reiz bērni izaug. Mēs labprāt veidotu kopīgus projektus ar viņām. Tāpat gribētos izveidot darbojošos sieviešu kodolu tieši Alūksnē – tādu, kādi ir pašvaldībās ārpus pilsētas. Vēl es ļoti gribētu, lai turpinās aizsāktā tradīcija ik vasaru rīkot rajona sieviešu nometni, kaut vai uz vienu dienu, jo, lai cik grūti būtu atrauties no visiem darbiem un atrast brīvu laiku, tās sievietes, kas tur ir bijušas, saprot, cik svarīgs šis brīdis prom no mājām priekš pašas vērtību apzināšanās un citāda skatījuma uz lietām iegūšana.
