Apmēram 40 cilvēki iesaistīsies bioloģiskās lauksaimniecības mācībās, kas 2.februārī sāksies Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Alūksnes filiālē.
Apmēram 40 cilvēki iesaistīsies bioloģiskās lauksaimniecības mācībās, kas 2.februārī sāksies Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Alūksnes filiālē. Viņi 180 stundu programmā apgūs teoriju un praksi, lai ražotu prasībām atbilstošu veselīgu pārtiku, kā arī nodrošinātu vides un patērētāju aizsardzību.
Pirms gada Alūksnes rajonā bija trīs bioloģiskās lauku saimniecības, bet tagad ir 26. Zemnieki un uzņēmēji interesējas par iespējām šādi saimniekot. Tāpat mācībās iesaistīsies interesenti no kaimiņu – Gulbenes rajona. Viņi ir izvēlējušies dažādus bioloģiskās saimniekošanas veidus: gaļas vai piena lopu, putnu, trušu, dārzeņu, ogu, augļu, ārstniecības augu audzēšanu, biškopību.
“Kopīgi domāsim par produkcijas fasēšanu un piegādi patērētājiem, ir ļoti labi, ka produkcija ir dažāda. Varbūt pēc kāda laika mums būs veikals, kur varēsim piedāvāt plašu bioloģiskās pārtikas produktu klāstu. Pircēju vēlmes un vajadzības ir atšķirīgas, bet daudzveidībā katrs var atrast nepieciešamo,” stāsta Ziemeru pagasta zemnieku saimniecības “Polieši” īpašnieks Arvis Paulovičs.
Viņš ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības Alūksnes nodaļas vadītājs. Tas ir sabiedrisks pienākums. A.Paulovičam ir pieredze un vēlme rūpēties par bioloģisko saimniecību attīstību. “Pašlaik lielākā problēma ir tā, ka cilvēki labprāt pirktu ekoloģiski tīrus produktus, bet tie ir dārgāki. Tas nozīmē, ka noieta tirgus ir galvenokārt Rīgā, kur iedzīvotāju maksātspēja ir lielāka,” pauž zemnieks.
Vairums bioloģisko saimniecību ir nelielas, to īpašnieki paši ir strādnieki. Viņiem pietrūkst laika un iespēju domāt par kooperēšanos kopēju mērķu realizācijai, tāpēc ir vajadzīgs uzņēmīgs vadītājs. A.Paulovičs cer, ka kopā ar Gunitu Virku, kas ir veselības saimniecību koordinatore Alūksnes un Gulbenes rajonā, izdosies realizēt ieceres.
Paredzams, ka par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru bioloģiskajās saimniecībās saņems 45 latus Eiropas Savienības tiešos maksājumus. Bet tās, kam ir pārejas periods, varēs saņemt 85 latus par katru hektāru. Tas, protams, stimulē izvēlēties bioloģisko saimniekošanu. Diemžēl vēl nav skaidrības, vai nebūs izmaiņas hektārmaksājumos. Turpinās sarunas, kurās precizēs, vai un cik liela Alūksnes rajona teritorija ir lauksaimnieciskai ražošanai nelabvēlīga. A.Paulovičs atzīst, ka šie lēmumi būs nozīmīgi visiem zemniekiem, jo viņiem ir nepieciešami līdzekļi saimniecību attīstībai.
Arvien vairāk cilvēki pasaulē apzinās ekoloģiski tīras produkcijas un līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības nepieciešamību. Tas ir videi nekaitīgs saimniekošanas veids, kura pamatprincips – katra lauku saimniecība, katrs dārzs veido bioloģisku sistēmu. Augsne un tajā notiekošie procesi, augi un dzīvnieki ir cieši saistīti. Bioloģiskā lauksaimniecība konsekventi atsakās no viegli šķīstošiem minerālmēsliem un sintētiski ķīmiskiem kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem, tos aizstājot ar dabiskiem. Mērķis – ražot veselīgu augstas kvalitātes pārtiku. Tās sertifikācijas vai preču zīme ir “Latvijas ekoprodukts”.
