Ir tikai divas profesijas – misijas. Misijas, kuras cilvēki neizvēlas paši, bet kas viņiem ir likteņa lemtas jau no debesīm. Šīs profesijas ir dārznieks un skolotājs. Abas šīs profesijas māca kopt. Dārznieks kopj savu dārzu, bet skolotājs – garīgumu.
Ar šādiem vārdiem piektdienas vakarā notikušā pasākuma „Savākt lietus lāses saujā un pārvērst varavīksnē” viesus raksturo tā vadītājs Didzis Eglītis. Šie viesi bija Alūksnes un Apes novadu pedagogi, kas pulcējās vienkopus uz Skolotāju dienai veltītu svētku pasākumu. Lai gan ne visi uzaicinājumam atsaucās, pasākumam atvēlētā aktu zāle Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā bija pārpildīta. Tradīcija rīkot Skolotāju dienai veltītu svētku pasākumu regulāri piekopta bijušā Alūksnes rajona laikos. Kaut arī pērn pasākums izpalika, pasākuma vadītāja Sanita Eglīte pauž, ka šajos divos gados, kopš pēdējās tikšanās reizes nekas nav mainījies. „Jūsu sejas ir tikpat jaunas kā pirms diviem gadiem, un jūsu acīs dzirkstelīte nav izdzisusi – tā spīd tikpat spoži,” viņa salīdzina.
Veidojas skolotāju iespaidā
Spēja būt mūžīgi jaunam, kā arī saglabāt degsmi un spožumu acīs esot skolotāja lielākā vērtība, kas viņu atšķir no pārējiem. Pateicoties šīm īpašībām un savas profesijas īpašajai sūtībai, viņiem izdodas no katra bērna radīt mazu brīnumu. „Jebkurš cilvēks izveidojas tāds, kāda ir viņa ģimene un kādi ir viņa skolotāji. Ja skolotājs mūsu valstī tiks novērtēts, tad arī cilvēki izaugs tādi, kuriem garīgās vērtības un daudzas citas lietas, kas nav naudā sveramas, būs augstākas par visu,” uzskata S.Eglīte. Tiesa, tāpat kā jebkurā citā profesijā, arī pedagogu vidū ir sava amata meistari.
Par pēdējos gados paveikto šoreiz tika godināti Anna Vahere no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Ingrīda Tārauda no Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas, Anita Pilipa no Trapenes pamatskolas, Svetlana Lārmane no Gaujienas speciālās internātpamatskolas, Ilze Dāve no Gaujienas mūzikas un mākslas skolas, Anta Apine no Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes „Sprīdītis”, Ilze Andronova no Malienas pamatskolas, Sanita Drunka no Ziemera pamatskolas, Olīvija Jēģere un Agita Līdumniece no Ilzenes pamatskolas, kā arī Eva Aizupe, Lolita Vanaga un Kristīne Vimba no Alūksnes Bērnu un jauniešu centra.
Pārsteidz absolventi
„Katram cilvēkam ir kādreiz jādzird kāds labs vārds par sevi, jo ikdienā jau visu nevar pamanīt. Mums šis brīdis pienāca šovakar,” savās emocijās dalās Ilzenes pamatskolas direktore Olīvija Jēģere. Alūksnē notikušais pasākums kļuvis par skaistu pieturas punktu dienas kopējā svētku programmā. Skolotāja Agita Līdumniece atklāj, ka pārsteigumi sākušies jau no paša rīta, kad skolu piepildījuši bijušie absolventi. Viņi palīdzējuši 9.klases skolēniem vadīt stundas, kā arī rūpēties par svētku noskaņas radīšanu.
Vēlāk skolotāji sacentušies ar piektklasniekiem, lai noskaidrotu, kurš no abiem gudrāks. Savukārt dienas izskaņā viņi visi aicināti pulcēties Ilzenes „Dailēs”, kur svētki turpinājušies. Jautāta, kas Skolotāju dienu padara par svētku dienu, A.Līdumniece norāda, ka tās noteikti ir neskaitāmās pozitīvās emocijas, kas šajā dienā tiek saņemtas. Savukārt O.Jēģerei šķiet, ka jau pats dienas nosaukums rada svētku sajūtu. „Tam vārdam ir tāda aura, kas paši par sevi skan kā svētki,” viņa saka.
Par svētkiem atgādina ziedi
Lai gan Gaujienas mūzikas un mākslas skolā šādas tradīcijas netiek piekoptas, šīs iestādes pedagogi svētku noskaņu gūst caur savu audzēkņu nestajiem ziediem un gaisā virmojošo svētku noskaņu. Skolas direktore I.Dāve ir vienīgā no abu novadu profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kas tika godināta par paveikto darbu. „Tas man bija milzīgs pārsteigums, jo pēdējos gados neesmu darījusi neko savādāku, ko nebūtu darījusi jau iepriekš,” viņa atzīst.
Pozitīvi tiek vērtēti skolotājiem rīkotie pasākumi. „Tā mums ir iespēja redzēt vienam otru vaigā, satikties un parunāties. Ikdienā jau tas nav iespējams,” skaidro direktore. Kaut arī no pašvaldības saņemtais Atzinības raksts šo Skolotāju dienu padara īpašāku par pārējām, I.Dāve atklāj, ka šai dienai piemīt sevišķa aura citu iemeslu dēļ. „Arī mana māmiņa bija skolotāja, tāpēc šajā dienā izjūtu īpašu saikni ar viņu,” viņa saka. „Visus ziedus, ko saņemu, es nesu savai mammītei, lai arī viņa sajustu, ka šī diena ir svētki.”
