Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir nacionāla kultūras mantojuma aizsardzības institūcija, kas izdarījusi „lāča pakalpojumu”, nosakot īpašos P1 noteikumus uz teritoriju Ojāra Vācieša ielā 1 un 3 Alūksnes pilsētas centrā. Protams, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varēja atzīt, ka jau padomju varas laikos, „pateicoties” vietvaldim Lujānam, kurš parka teritorijā iebūvēja šos milzīgos pamatus, kas jau gadiem degradē teritoriju, ir jānojauc un vide jāsakārto tikai un vienīgi kā parks. Ja paskatāmies uz analogu gadījumu, kad pie Palmu mājas atļāva iebūvēt dažāda rakstura ēkas, tad redzam, kā ir izbojāts skats uz Alūksnes ezeru un visa kultūrvide. Tad tagad tas pats būs gaidāms arī „Lujāna drupu” vietā līdz pat Pils ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojumam.
Pamatojoties uz 13.aprīļa Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas pirmatnējo darba uzdevumu par veselības vecināšanas pakalpojumu centra būvniecības koncepcijas izstrādi, šajā vietā tiek plānota apbūve 5000 līdz 6000 kvadrātmetru platībā. Abu minēto zemes vienību platība ir 0,8359 un 0,4187 hektāri. Skaidrs ir tas, ka ozolus griezt nedrīkst! Diezgan dīvaini, ka šādu koncepciju paredz netālu no esošajiem Otrā pasaules kara upuru kapiem.
Saprotu, ka mūsu Alūksnes novada pašvaldības vadošās amatpersonas ir ļoti uzstājīgas un manāmi izdara spiedienu pat uz tādām institūcijām kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, lai par katru cenu panāktu izdevīgu rezultātu, bet vai priekš iedzīvotājiem?
Es uzskatu, ka šai vietai ir jāpaliek kā Alūksnes muižas parka teritorijai bez publiskās apbūves, jo vēsturiski tā jau baronu laikos ir bijusi kā ieeja parkā ar ampīra stila vārtiem, tad kāpēc tā ir jāapbūvē, vai mums trūkst pilsētā citas vietas, ko apbūvēt šādā apjomā? Saudzīgi novācot vidi degradējošos elementus – tā, lai demontējot neatstātu sekas uz blakus esošo klēti un Alūksnes Jauno pili, padarītu vidi sakoptu, paverot skaistus skatu punktus un ainavu uz Alūksnes ezeru.
