Jau informēts, ka marta vidū Alūksnē darba vizītē ieradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kā arī Saeimas deputāti Mārtiņš Bondars, Dace Rukšāne – Ščipčinska un Inese Ikstena. Viņi tikās ar Alūksnes novada pašvaldības vadību, uzņēmējiem, kā arī ar iedzīvotājiem, atbildot uz viņus interesējošiem jautājumiem.
Norāda uz problēmām un to iespējamo risinājumu
J. Pūce alūksniešiem pastāstīja, ka viņš 13. Saeimā kopš 23. janvāra pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus. “Liels izaicinājums pašlaik gan ministrijai, gan pašvaldībām ir iecerētā reģionālā reforma, kas jāmēģina izprast, lai to realizētu pēc iespējas veiksmīgāk,” uzsvēra ministrs. Viņš arī atzina, ka lielāko uzmanību pēdējā laikā veltījis Rīgas pašvaldībai, kurā esošās problēmas un neizdarības bēdīgi slaveni nu izskanējušas visā valstī.
Strādājot šajā amatā tikai neilgu laiku, ministrs konstatējis, ka pēdējos gados radusies “ekonomiskā plaisa” starp Rīgu un pārējo Latviju, ir samazinājusies, un, lai gan iedzīvotāju ienākumi gan Rīgā, gan reģionos ir pieauguši, galvaspilsētā un pārējā valstī to starpība nav salīdzināma.
Plānotā reģionālā reforma rada satraukumu
Runājot par pašlaik aktuālāko jautājumu – reģionālo reformu valstī, kāda alūksniete ministram pirms tās realizēšanas lūdza ļoti pārdomāt šo soli, jo ir jau pieredzējusi iepriekšējās reformas, piemēram, kad Alūksnes rajons tika pievienots Gulbenes rajonam, un nosauca to par “īstu katastrofu”. Ministrs, atbildot, klātesošo uzmanību vērsa uz to, ka Latvijā pašlaik ir 119 pašvaldības, kur vismazākajā – Baltinavas – ir viens tūkstotis iedzīvotāju. “Tik nelielas pašvaldības nevar normāli pastāvēt, tādēļ tās jāapvieno, veidojot novadu ap lielākiem centriem. Alūksni arī turpmāk redzu kā vienu no tiem,” konkrēti teica J. Pūce, par šiem vārdiem saņemot klātesošo aplausus.
Savu viedokli par valstī gaidāmo reģionālo reformu pauda kāds ilzenietis. Viņš aicināja ministru un atbildīgās personas pievērst uzmanību katrā teritorijā esošajam iedzīvotāju skaitliskajam sastāvam. Kungs norādīja, ka deklarēto iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras no reālā, kas ir būtiski vērā ņemams aspekts, veicot reformu. To viņš apstiprināja ar savu iniciatīvu, divās dienās apstaigājot ilzeniešu mājas un deklarēto 340 iedzīvotāju vietā konstatējot 157 tur dzīvojošus cilvēkus. “Rīt man paliek 57 gadi, bet drīz es būšu jaunākais iedzīvotājs pagastā, arī strādājošo skaits pagastā būs tikai 27, un tie paši – pirmspensijas vecumā – ar noteikumu, ka neviens neaizies aizsaulē. Reducējiet, lūdzu, šos visus skaitļus uz novadu kopumā!” teica kungs.
Lūdz rast iespēju atjaunot
Tiekoties klātienē ar amatpersonām, alūksnieši izmantoja iespēju un uzdeva arī citus sasāpējušus jautājumus. Viens no tiem bija joprojām neatrisinātais – par gāzes sprādzienā cietušās daudzdzīvokļu ēkas Torņa ielā atjaunošanu. “Izstrādātajā mājas atjaunošanas projektā teikts, ka tam nepieciešams vairāk nekā pusmiljons eiro. Iedzīvotājiem nav šādas naudas, jo puse no viņiem ir pensionāri. Ko mums darīt, cik ilgi mēs būsim situācijas ķīlnieki? Vai tiešām nav iespējams rast risinājumu vismaz tās ēkas daļas atjaunošanai, kas cietusi avārijā?” teica kāda mājas pārstāve.
Par situāciju gāzes sprādzienā cietušajā ēkā Alūksnē ministrs jau bija informēts un ar vietējo entuziastu gādību bija rasta iespēja apmeklēt ēku klātienē. J. Pūce paskaidroja valsts politiku jautājumā par valsts atbalstu gadījumos, kad iedzīvotāji ir cietuši kādā nelaimes gadījumā, un tas nozīmē, ka palīdzību sniedz pašvaldība, bet valsts to noteiktās proporcijās pašvaldībai kompensē. “Sarunā ar pašvaldības vadītāju sapratu, ka pašlaik notiek ilgstošs process ar iepirkuma procedūru, lai atrastu kādu celtniecības uzņēmumu, kas ir gatavs remontēt šo māju, tomēr neviens tam nav pieteicies. Man ir grūti novērtēt, kādēļ tā ir noticis, bet lūgsim pašvaldībai uzrādīt dokumentāciju par plānotajiem iepirkumiem. Manuprāt, pusmiljons eiro ir ļoti augsta summa 15 dzīvokļu atjaunošanai un pārējās mājas daļas sakārtošanai, vai arī tas ir ļoti specifisks darbs, kas ierobežo potenciālo pakalpojumu sniedzēju loku. Ministrijā ir liela pieredze, strādājot ar dažādiem projektiem, tādēļ izskatīsim arī šo un panāksim, lai pašvaldība tiktu līdz veiksmīgam iepirkumam, vispirms novēršot avārijas sekas, nevis izremontējot pārējās kāpņu telpas, sienas, jumtu vai citu,” teica J. Pūce.
Sola vērsties pret birokrātiju
“Mans jautājums un mana sāpe vēl joprojām ir par Alūksnes putnu fabrikas paplašināšanos un tur esošajām tuvējām mājām,” ministram teica Ziemera pagasta iedzīvotājs Vilis Pauliņš un izklāstīja sīkāk, ar ko nākas saskarties putnu fabrikai tuvējo māju iedzīvotājiem, tagad, kad plānota tās paplašināšanās. Ministrs atzina, ka ar šo jautājumu tuvāk nav iepazinies, taču zina, ka par apbūves jautājumiem konkrētajā vietā atbildīga ir būvvalde, un pieļauj, ka tā arī Pauliņa kunga iesniegumu ir vērtējusi. Ja tā iedzīvotājus neapmierina, pirmais kontroles ceļš ir tiesa, kas vērtēs attiecīgo situāciju objektīvi, un nepieciešamības gadījumā liks būvvaldei pārskatīt lēmumu. “Ir vesela virkne citu iestāžu, kas veic kontrolējošo funkciju, lai būvniecībā tiktu ievēroti visi normatīvie dokumenti. Taču tas nenozīmē, ka katrā konkrētā gadījumā iespējams ņemt vērā ikviena cilvēka viedokli,” teica ministrs.
Savukārt kāda Kalncempju pagasta iedzīvotāja ministram sīkāk raksturoja reālo dzīvi laukos, detalizēti paužot savu redzējumu par sabiedriskā transporta ierobežoto pieejamību laukos, par mazajiem uzņēmumiem piemērotajiem nodokļiem, par jauno ģimeņu kreditēšanu un par darba iespējām laukos, par bērnu izglītošanu un citu. “Alūksnes novada mājas lapā skaidri un gaiši rakstīts – komunicēt elektroniski. Kad savu problēmu izklāstu un nosūtu vēstuli elektroniski, saņemu atbildi, ka man jāierodas pašvaldībā klātienē. Kāda tam jēga, ja man, nestrādājošam cilvēkam, vienalga jāatrod līdzekļi, lai mērotu ceļu uz novada centru, lai tiktos ar ierēdņiem, un jādomā, kā vēl tikt atpakaļ?”, teica kalncempiete. “Strādājot šajā amatā, esmu iecerējis atrisināt daudzus jautājumus, tostarp arī par nodokļu sistēmu valstī, un īpaši tos, kas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem. Tāpat domāju, ka valstī jāpaaugstina sociālo aprūpes centru kvalitāte, jāpievērš lielāka uzmanība jauno ģimeņu kreditēšanai, ar ko pašlaik valstī darbojas valsts galvojuma programma “Altum”, ” skaidroja J. Pūce.
Uz tikšanos ar Saeimas deputātiem un ministru bija ieradušies arī kooperatīvās sabiedrības “Sīļi – 1” pārstāvji un pauda savu sāpi par gadiem novārtā atstāto jautājumu saistībā ar elektropiegādes sistēmas sakārtošanu mazdārziņu teritorijā, kur daudzi alūksnieši dzīvo arī pastāvīgi, un kas atrodas pilsētas teritorijā. “Šis jautājums tiek risināts jau no 1986. gada, bet tālāk neesam tikuši. Vai jūs, ministra kungs, varētu palīdzēt mums beidzot to atrisināt?” teica kāda “Sīļi – 1” pastāvīgā iedzīvotāja. J. Pūce norādīja, ka problēma viņam ir zināma, un tā risināma valstiskā līmenī. “Jūsu kooperatīvs, kam ir šāda problēma, ir viens no daudziem valstī, kurus tas nodarbina. Mazdārziņi ar visām tajos esošajām komunikācijām tapuši padomju laikā, bet pārmaiņu laikā diemžēl atbildīgās amatpersonas reti kur nokārtoja visu ar pārmaiņām saistīto dokumentāciju. Līdz ar to arī radušās problēmas, kas nav tik vienkārši atrisināmas. Tomēr nekas nav neizdarāms – domāsim, kā jums līdzēt!” solīja ministrs.
Aicina pievērst uzmanību
Cita starpā alūksnieši bija satraukti arī par ziņu, kas izskanējusi publiskajā telpā, runājot par jaunas sporta zāles celtniecību pilsētā. J. Pūce esošo pilsētas Bērnu un jauniešu sporta skolas sporta angāru apmeklēja klātietnē un laikraksts jau publicēja viņa domas šajā jautājumā. Taču viņš arī publiski vēlreiz iedzīvotājiem pauda savu viedokli, norādot, ka pašreizējā sporta zāle ir kauns un negods Alūksnei. “Solu atbalstīt un raudzīties, lai jaunas sporta zāles celtniecība Alūksnē neizpaliktu!” teica J. Pūce.
Jautājumu bija daudz, bet diemžēl ierobežotā laika dēļ ministrs nevarēja sniegt uz tiem visiem atbildes. Žēl vienīgi, ka uz augsto amatpersonu tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradusies tikai viena Alūksnes novada domes deputāte. Vai tiešām pārējiem domes deputātiem ilgstoši sasāpējušās iedzīvotāju problēmas ir vienaldzīgas?
