Makšķernieki atzīst, ka Alūksnes ezerā reti izdodas tikt pie lielākām līdakām. Tāpēc Rolanda Vendiņa divu dienu loms ir ievērības cienīgs.
“Pirmajā dienā divatā izvilkām septiņas līdakas un vienu zandartu, otrā dienā – trīs līdakas un zandartu. Tās ir normālas mēra līdakas, no kurām smagākā sver 3,3 kilogramus. Tagad zivis ņem labi, bet visa diena paiet uz ezera. No rīta pusastoņos kā izbraucam, tā tikai četros braucam krastā. Tad loms ir, jo nav jau tā, ka ķeras cita pēc citas. Tiesa, ja skaitītu arī mazās līdakas, tad būtu daudz. Taču tās tiek atlaistas, jo mazāku par 50 centimetriem nedrīkst ņemt,” stāsta R.Vendiņš.
Viņš atzīst, ka tas ir labs treniņš pirms spiningošanas sacensībām “Rudens līdaka 2011”. Tajās viņš tradicionāli startē kopā ar Juri Loču. Tomēr sacensībās galvenā esot veiksme, ar profesionalitāti vien nepietiekot. R.Vendiņš novērojis, ka līdakas labāk ķeras uz dažādu krāsu vobleriem, izmēģinot, kāda katru dienu der labāk. “Jāskatās laika apstākļi. Saulainā dienā der tumšāki, ēnainā – gaišāki vobleri,” atklāj R.Vendiņš. Viņš secina, ka vasaras mēnešos labi ķērās zandarti, bet tagad – tikai pa kādam retam.
Gunārs Rozenbergs atzīst, ka maz laika atliek spiningošanai. Arī viņam pēdējā laikā nav izdevies izvilkt smagāku par trim kilogramiem līdaku. “Lielās līdakas laikam ir kļuvušas gudrākas,” spriež G.Rozenbergs. Arī makšķerniekiem tādiem jākļūst? “Laikam ir otrādi,” smejas makšķernieks. Pagājušajā svētdienā viņš tika pie trim mēra līdakām, bet trīs bija jāatlaiž – mazas vēl. Arī zandartu esot daudz, bet vairāk zem atļautā izmēra – 45 centimetriem. “Tiek arī pa kādam zandartam. Šogad to ir krietni vairāk nekā iepriekš,” atzīst G.Rozenbergs. Viņš vēl nav izlēmis, vai piedalīsies spiningošanas sacensībās.
