Raugoties no Pilssalas uz Miera ielas apkaimi, Alūksnes ezerā vēl nesenā pagātnē bija redzami Livonijas ordeņa pils tilta pāļi. “Vēstures avoti vēsta, ka Livonijas ordeņa pils celtniecība uzsākta 1342. gada 25. martā mestra Burharda fon Dreilēbena laikā. Laika gaitā pils izveidota par sarežģītu celtņu kompleksu, par kuru mūsdienās vislabāk liecina 17. gadsimta plāni,” iepazīstina Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.
Pils kopējie izmēri sasniedza 200 metrus garumā un ap 100 metrus platumā un ar sauszemi – vietu, kur veidojās miestiņš – pili savienoja 120 metru garš koka tilts. Galvenā ieeja pilī atradās ziemeļu korpusā un to sargāja stipru vārtu izbūve – cvingers. “Muzeja izrakstu kartotēkā norādīts, ka “dokumentu par Alūksnes pili maz. Kādā minēts, ka 1437. gada 17. oktobrī ordeņa mestrs izlēņo zemes gabalu ezera krastā pie tilta, kas ved uz pili, blakus kurpnieka Niklāsa sētai. Acīmredzot zemes gabals atradies Alūksnes miestiņā pils tilta galā”,” stāsta vēsturniece.
1702. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils nopostīta un vēlāk vairs netika atjaunota. To, kas no tilta palicis pāri, 2014. gadā izzināja un filmēja zemūdens pētnieki. Nofilmētais materiāls un atrastais tilta pālis bija nozīmīgas vēstures liecības – tās glabā Alūksnes muzejs.
