Līva lēnām ledus puķes lauž, sauc pēc marta, kas vēl brauc, klusām sapņu laivā snauž.
Līva lēnām ledus puķes lauž,
sauc pēc marta, kas vēl brauc,
klusām sapņu laivā snauž.
Ziemai cauri izbridusi
nogurusi, bet ne izmisusi,
pēc lazdu spurdzēm izslāpusi
pa sērsnu uz piekalni aizgājusi –
martu no miega tā modina,
lēnām ledus puķes lauž,
jaunai laimei segu auž.
