“Alūksnes Ziņu” 5.jūnija numurā rakstījām par meža cūku Lilliju, kas pirms diviem gadiem no Alūksnes puses aizvesta uz Rīgas zooloģisko dārzu, bet tagad mājvietu radusi pie Līgatnes meža taku iemītniekiem.
“Alūksnes Ziņu” 5.jūnija numurā rakstījām par meža cūku Lilliju, kas pirms diviem gadiem no Alūksnes puses aizvesta uz Rīgas zooloģisko dārzu, bet tagad mājvietu radusi pie Līgatnes meža taku iemītniekiem.
Likās interesanti uzzināt Lillijas dzīves stāstu, pirms tā nokļuvusi Rīgā. Redakcijā atsaucās Bērziņu ģimene no Liepnas, kas mazo Lilliju slimu pirms diviem gadiem maija sākumā bija atraduši mežā netālu no savām mājām. “Strādājām meža kopšanas darbos un ieraudzīju sivēnu ar savainotu kāju. Acīmredzot zvēri viņu bija trenkājuši,” laikrakstam stāsta Aldis Bērziņš.
Lillija tad bijusi pavisam maza un skaista. Nesen nākusi pasaulē. Aldis un viņa sieva Alda nolēmuši mazo dzīvnieku ņemt uz mājām un aprūpēt. “Likās, ka viņa neizdzīvos. Viena nedēļa bija smaga. Devām vitamīnus, meklējām veterinārārstes Laimas Kaņepes palīdzību, arī citi ģimenes draugi atbalstīja. Vīrs naktī cēlās augšā, dzirdīja Lilliju ar knupīti,” atceras Alda.
Toreiz visi brīnījušies, kāpēc tik agri pavasarī meža cūkai ir metiens, jo Lillija bijusi sīks sivēntiņš. Pēc slimības mēnesi bijusi kaulaina, tad atkopusies.
Alda stāsta, ka par Lilliju varot uzrakstīt grāmatu. Lillijas saimnieki nejaušajam atradumam devuši brīvību, jo meža zvēru nevajag iesprostot.
“Lillija aiziet ogotājiem līdzi uz mežu. Viņi uztraucas, ka tā nenāks atpakaļ uz mājām un mums par to sūdzas. Mēs tikai pasaucam “Lillija!, Lillija!” un viņa nāk no meža laukā,” stāsta Alda.
Taču Lillija pret ogotājiem, kas gājuši uz tuvējo mežu, kļuvusi bezkaunīga. Lillija apgāzusi ar ogām pielasītos spaiņus. Viens no ogotājiem devis cūkai kārtīgu, taču nežēlīgu mācību – spēcīgi traumējis jau vienreiz cietušo kāju. Lillija mājās atgriezusies klibodama. “Par laimi meža cūkai viss ātri dzīst, tāpēc problēmu nebija,” apstiprina Alda.
Lillija esot neparasti gudra cūka, veiklībā viņu grūti pārspēt. Cūka ielāgojusi, kāda ir Bērziņu ģimenes dzeltenās krāsas “Audi” skaņa. “Mēs devāmies izbraucienā, bijām nokļuvuši apmēram sešus kilometrus no mājām, bet mums zvana – jūsu cūka skrien līdzi. Mēs neticējām. Kad apstājāmies, Lillija elš ar putām uz lūpām. Ņēmām Lilliju mašīnā,” stāsta Bērziņu ģimene.
Visādi joki bijuši ar Lilliju. Nācies likt pamperus tajās reizēs, kad Lillija ar mašīnu pārvadāta. Ir kā nikns suns
Tad, kad Lillija barota, cēlusies uz divām kājām. Cūkai, protams, paticis, ka viņu kasa, tad gāzusies zemē uz sāniem un gulējusi. Labprāt našķojusies ar konfektēm un cepumiem. Māju sargājusi tāpat kā suns. Taču bijusi arī atriebīga, tas radījis problēmas. Ja Lillijas audžuvecāki viņai nebija ko izdarījuši pa prātam, tad ne reizi vien mājas pagalmā atstāta čupiņa.
“Viņa mums darīja pāri, taču tajā pašā laikā bija mīļa un draudzīga. Domāju, ka pie mums viņa bija laimīga, jo baudīja brīvību,” saka Alda.
Lillija bieži devusies pie Aldas mammas, kas dzīvo pāri ceļam, bijusi uzstājīga – prasījusi pienu. Reiz mājās bijuši nokrāsoti zaļi dēļi, Lillija berzusies gar tiem, palikusi zaļa. Pazīstami cilvēki jautājuši, kadēļ tāda traka cūka skraida apkārt. No Žīguriem cilvēki speciāli braukuši aplūkot Lilliju.
Izlemj atdot zoodārzam
Bērziņu ģimene tomēr izlēmusi, ka jāzvana uz Rīgas zooloģisko dārzu un jādomā par Lillijas tālāko likteni. “Uztraucāmies par to, ka kāds svešinieks viņu var nošaut, jo Lillija taču staigāja, kur pašai tīk, arī uz mežu,” uzsver Alda.
Sirds bijusi smaga, šķiroties no Lillijas, taču bijis mierinājums, ka viņa nonāks drošās rokās. Pie Bērziņiem Lillija nodzīvoja pusgadu – līdz rudenim. Kad atbraukusi mašīna no zoodārza, neesot bijis problēmu viņu ielikt kastē. Vajadzējis tikai pasaukt vārdā.
“Mēs piekodinājām, lai zoodārzā viņai vārdu nemaina. Kamēr bija maza, ar svītrām uz muguras izskatījās ka lilija,” saka Aldis.
Brauks apciemot Lilliju
Tad, kad draugi izstāstījuši Bērziņiem, ka par Lilliju rakstīts avīzē, priecājušies. “Uzzinājām, ka viņa joprojām ir dzīva,” satraukumu neslēpj Lillijas audžuvecāki. Divu gadu laikā neesot iznācis izrauties no darbiem un aizbraukt ciemos pie Lillijas uz zoodārzu. Tikai, kad draugi un paziņas braukuši ekskursijā uz Rīgu, vienmēr stāstījuši, kā Lillijai klājas.
“Kopīgi ar draugiem, kas cīnījās par Lillijas dzīvību, šovasar brauksim ciemos pie viņas uz Līgatni. Vieni paši mēs diez vai būtu izglābuši mazo sivēnu,” apstiprina Bērziņu ģimene, kas ar nepacietību gaida tikšanos ar pašu loloto Lilliju.
Līgatnē viņai klājas labi. Jau rakstījām, ka zoodārzs šomēnes uzdāvināja Lilliju Gaujas Nacionālajam parkam – Līgatnes dabas takām. Zoodārzā Lillijai bijis pārāk maz platības un viņas nešpetno raksturu izbaudījuši mazie sivēni. Cerams, ka Līgatnes dabas taku iemītniekam Jancim būs pa spēkam Lilliju kaut nedaudz savaldīt, jo rudenī abiem paredzētas kāzas.
