Te es domāju par to, ko sieviete satiek savā ceļā. Par to vienīgo, krietno, mūžīgo. Nereti tādu ceram satikt caur iepazīšanās sludinājumiem.
Te es domāju par to, ko sieviete satiek savā ceļā. Par to vienīgo, krietno, mūžīgo. Nereti tādu ceram satikt caur iepazīšanās sludinājumiem. Tur parasti visi ir vientuļi, krietni, strādīgi, nedzērāji. Labo tikumu apvīti, grib satikt un veidot kopdzīvi ar tikpat godīgu otro pusīti. Tādās reizēs top vēstule bruņiniekam.
Tālāk seko tikšanās. Ir laimīgi gadījumi, ka patiešām gadās krietns cilvēks, un tā ir likteņa dāvana. Taču gadās arī krāpnieki. Ārēji izdarīgi, virspusējās sarunās uzmanīgi. Taču nepatiesi, rīkojas slepus. Ar tādiem jābūt ļoti uzmanīgam.
Pastāstīšu vienu gadījumu, kurš beidzās ne visai priecīgi. Teiksma ļoti gribēja iepazīties ar kādu Saulvedi. Taču pašu ciemā tāds negadījās. Vai nu bija par īsu augumā, vai nekārtīgs apģērbā. Vienmēr atradās kāda vaina. Taču vienreiz, izlasījusi avīzē, ka Jūrmalā viens tumšmatains jauneklis sapņo par gaišmatainu sirdspuķīti, nolēma izmēģināt laimi. Ātri norunāja tikšanos. Tiešām viss saskanēja ar rakstīto, un galvenais – Teiksmas vēlmēm.
Vasara kā spārnos pagāja. Jau cerības iekāpa kāzu kurpēs, kaut arī nākamais līgavainis pēdējā laikā nedaudz atsala, runāja par komandējumu. Tad pienāca nakts, kurā sabruka vai visa pasaule. Pēc vīna un veldzējošas dušas abi krietni pāri pusnaktij devās pie miera, kad pēkšņi tos iztraucēja zvans pie durvīm. Puisis pietrūkās sēdus, tad iesaucās: “Kā es aizmirsu!” – un rautin izrāva no gultas ārā Teiksmu, pavēlošā balsī uzsaucot: “Tinies projām, sieva pārbrauca!” Vēl neaptvērusi sacīto, bet stipras rokas stumta, Teiksma, paķērusi drēbes un somiņu, izslīdēja ārā pa logu. Laime, ka dzīvoklis atradās pirmajā stāvā. Līgavainis vēl kurpes nopakaļ izmeta…
Kā tas beidzās? Šoreiz bez sekām. Vēlāk man Teiksma stāstīja, ka, attapusies no pārdzīvojuma, saģērbusies un paspējusi uz nakts vilcienu. Somiņā ceļam naudu sagrabinājusi. Priecājās, ka nav kādu slimību saķērusi un bērnu ieņēmusi. Vēlāk apprecējās ar agronomu no kaimiņu mājas. Krietns cilvēks – īsta likteņa dāvana.
