No ziemas saulgriežiem līdz sirmām papardēm, kas Jāņu naktī mīlestībā zied.
No ziemas saulgriežiem līdz
sirmām papardēm,
Kas Jāņu naktī mīlestībā zied.
No pusnakts elpas dižozolu ēnā,
Kas klusi uzkavējas dzelmē rēnā.
Ar madarām un citām jāņuzālēm,
No malu malām Līgas nāk no
tālēm.
Tās rokās sadodas un uznāk klusu
“līgo!”
Un druvas atsaucas un
pievienojas āres,
Drīz visās malās jāņugunis
spīgos,
Bet sirdis tuvina vārds “līgo!”
Un visu nakti, līdz pat rīta gaismai,
No teiksmu avotiem līst “līgo!”
Mēs dzeram to un mīlestībā
tvīkstam
Un paparžziedu rasā mirkstam.
Ak, Līgonakts! Kas būtu tu bez
mīlas?
Ak, Līgonakts, kas būtu tu bez
Līgas?
Tu druvas ielīgo un sirdis
ielīksmo,
Lai ziemas naktī stārķis apciemo.
