Dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole
nedarbojas pietiekami labi, otrdien žurnālistiem sacīja valsts
kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā
konstatēto.
“Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir,
kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis
mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo
situāciju risināt,” sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai
īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no
kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins
stāstīja, ka atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā
50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to
stāvokli. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un
nepieciešamo darbu tāmes.
“Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram,
četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar
izdarīt, varbūt vienīgi kārtot lietvedību, vai nopļaut zāli, bet
kapitālos remontus par šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar,”
uzsvēra Korčagins.
Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts
kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka
vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60%
māju konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Korčagins norādīja, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki,
gan apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir
konstatēts, ka pašvaldības neveic pienākumu pietiekamā apmērā.
“Savlaicīgi neveicot investīcijas, mājokļu stāvoklis pasliktinās,
arvien biežāk rodas avārijas situācijas un remontdarbi izmaksā vairāk.
Ne visi ēku īpašnieki izprot savu pienākumu investēt ēkās un rūpēties
par to drošību,” norādīja Korčagins.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas
ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības
mehānismu.
Revīzija veikta Daugavpils un Valmieras pilsētās, Alojas, Ērgļu,
Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka mājokļu
sakārtošanai Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar
to tas nevar notikt strauji, bet pakāpeniski. “Nacionālajā attīstības
plānā ir sadaļa “Mājoklis” un esam pieprasījuši regulāru finansējumu
mājokļu jautājumu risināšanai,” viņš piebilda.
Tāpat ministrs piekrita Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka
daudzu pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku
uzraudzības nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā
par Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu
uzraudzības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi
būvniecībā jau notiek digitāli.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas
vadītājs Jurijs Strods norādīja, ka problēmu cēlonis ir konsekventas
mājokļu politikas trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir
viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju
zemā maksātspēja un dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par
pienākumiem.
