“Attīstības finanšu institūcijā “Altum”” (“Altum”) pagājušās nedēļas
trīs darba dienās saņemti 67 pieteikumi aizdevumiem par kopējo summu
virs 20 miljoniem eiro, šodien notikušajā preses konferencē pavēstīja
finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Viņš norādīja, ka pieprasītās summas svārstās no 6000 eiro līdz
vienam miljonam eiro. Piektdien arī apstiprināti pirmie divi pieteikumi.
“Altum” strādājis arī sestdien un svētdien, apstrādājot vēl 35
pieteikumus, par kuriem lēmumi tiks paziņoti pirmdienas laikā. Reirs gan
atzīmēja, ka ir uzņēmēji, kas izmanto šo iespēju ļaunprātīgi, proti,
mēģina pārfinansēt savus iepriekšējos parādus, kas radušies vēl pirms
Covid-19 radītās krīzes.
Aizdevumiem pieteikušies uzņēmumi no dažādām jomām, piemēram, apstrādes, pakalpojumu, izmitināšanas un tirdzniecības nozares.
Savukārt par “Altum” sniegtajām garantijām interesi izrādījušas trīs
komercbankas. Kopā interese izrādīta par astoņām garantijām, kuru kopējā
summa ir vairāk nekā 11 miljoni eiro. Reirs atzīmēja, ka ka “Altum”
negarantē visu darījumu, bet gan līdz tā pusei. Tāpat kopējā summa, ko
šie darījumi nesīs tautsaimniecībai, ir apmēram 24 miljoni eiro.
Garantijas pieteiktas no pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām un
ēdinātājiem. Ministrs norādīja, ka pirmie lēmumi par garantiju
piešķiršanu tiks pieņemti pirmdien.
Komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību, Reirs atklāja, ka
līdz piektdienas vakaram dienestā saņemti 635 uzņēmumu pieteikumi
nodokļu termiņa pagarināšanai. Šo pieteikumu kopējā summa sastāda vairāk
nekā 16 miljonus eiro. Lēmumi pieņemti jau par 289 uzņēmumiem, par
kopēju summu 4,7 miljoni eiro.
Tāpat piektdien jau sākta dīkstāves pabalstu izmaksa. Līdz
piektdienas vakaram izmaksāti dīkstāves pabalsti 26 uzņēmumu 119
darbiniekiem, kuriem pārskaitīti vairāk nekā 32 000 eiro. Kopumā
pieteikumi jau saņemti no 539 uzņēmumiem par vairāk nekā 3000
darbiniekiem.
Reirs uzsvēra, ka informāciju par izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem ir pieejama arī VID mājaslapā.
Jau ziņots, ka VID piektdien sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to
uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā
krīze. Ceturtdien pēc valdības sēdes JV mediju pārstāvjiem pavēstīja, ka
VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu
izmaksu.
Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās
algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves
pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav
jāveic sociālās iemaksas.
Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā
termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds,
ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.
Uzņēmumam ar nodokļu parādu vispirms jāsakārto nodokļu parāda
situācija, lai uz to brīdi, kad VID tiek iesniegts iesniegums par
dīkstāves pabalstu, nodokļu parāds ir samaksāts vai tam ir piešķirts
samaksas grafiks. Lai saņemtu nodokļu parāda samaksas grafiku, jāvēršas
VID ar attiecīgu iesniegumu, un, ja lēmums būs pozitīvs, var sniegt
iesniegumu par dīkstāves pabalstu.
Dīkstāves pabalsti netiks izmaksāti par tiem darbiniekiem, kuri darba
tiesiskās attiecības uzsākuši pēc 2020.gada 1.marta. To nosaka Ministru
kabineta izdotie noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem
darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto
nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz
trim gadiem.
Sākotnēji Ministru kabinets lēma dīkstāves pabalstus izmaksāt
aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā
skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma
un kultūras nozarēs. Tomēr ceturtdien valdība lēma paplašināt uzņēmumu
loku, kuri var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai.
Lai darba devējs varētu pieteikt savu darba ņēmēju dīkstāves pabalsta
saņemšanai, uzņēmumam jāatbilst vienam no diviem kritērijiem.
Pirmkārt, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas
sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var
pieteikties visi krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās
darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo
mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.
Otrkārt, uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir
samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no trim
kritērijiem. Proti, uzņēmuma eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no
kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā
mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz
500 000 eiro.
Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku
dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir
terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk
kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves
pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves
periodam.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz VID
elektroniskās deklarēšanās sistēmā līdz šā gada 25.aprīlim dīkstāves
pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020.gada 14.marta līdz 31.martam
un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.
Uzņēmumam iesniegumā jānorāda krīzes skartā darba devēja nosaukums un
nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, dīkstāves periods, pamatojums
par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes
ietekmē radījis darba devējs.
Tāpat darba devējam jāsniedz informācija par darbinieku – tā vārds,
uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts. Ir arī jāiesniedz
apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves
pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma
iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.
VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc
iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto
darbinieka kontu.
Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt tuvu trim miljardiem eiro.
