Saglabājoties 2011.-2019.gadā novērotajām iedzīvotāju skaita izmaiņu
tendencēm, Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 000 iedzīvotājiem 2019.gadā
varētu samazināties līdz 600 000 iedzīvotāju 2030.gadā un līdz 544 000
cilvēkiem 2050.gadā, secināts SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas
Ekonomikas institūts” veiktajā pētījumā.
Pētījuma “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas
metropoles iekšējā telpā” pasūtītājs ir Rīgas domes Pilsētas attīstības
departaments un pētījums veikts izstrādājot Rīgas attīstības programmu
2021.-2027.gadam.
Kā skaidro departamenta pārstāve Solvita Brence, pirms izstrādāt
jauno Rīgas attīstības programmu, esot būtiski sagatavot Rīgas, tās
apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo
tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības
sniegto pakalpojumu nodrošināšanu, darbavietas un citus uzdevumus.
Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai programmā iekļaujamie uzstādījumi
un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un
prognozētajām tendencēm.
Demogrāfisko prognožu varianti 2030. un 2050.gadam ir izstrādāti
Rīgai, visām Rīgas apkaimēm, kā arī Rīgas metropoles iekšējās telpai.
Kopumā pētījums ietver sevī trīs attīstības scenārijus.
Kā secināts vienā no pētījuma scenārijiem, ja saglabāsies
2011.-2019.gadā novērotās iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, tad
Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 000 iedzīvotāju 2019.gadā samazināsies
līdz 600 000 iedzīvotāju 2030.gadā un līdz 544 000 cilvēku 2050.gadā.
Prognozējamais iedzīvotāju skaita procentuālais samazinājums Rīgai
pret 2019.gadu būs mīnus 5,2% 2030.gadā un mīnus 14% 2050.gadā.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka saglabājoties šīm tendencēm, Pierīgas
reģiona iedzīvotāju skaits praktiski nemainīsies. Proti, no 371 000
iedzīvotāju 2019.gadā Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaits samazināsies
līdz 369 000 cilvēku 2030.gadā un 367 000 iedzīvotājiem 2050.gadā.
Lai gan pētījuma scenāriji paredz, ka Rīgai būs raksturīga
iedzīvotāju novecošanās un pieaugs gan iedzīvotāju skaits vecumā virs 65
gadiem, gan šo iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu,
šīs izmaiņas nebūšot tik izteiktas kā Pierīgā un Latvijā kopumā.
Dati liecina, ka Latvijā 2030.gadā dzīvos 144 000 bērnu vecumā līdz
sešiem gadiem, Rīgā – 49 000, bet Pierīgā – 32 000. Salīdzinot ar
2019.gadu, bērnu skaits šajā vecumā Latvijā varētu samazināties par
1,6%, Rīgā – pieaugt par 0,4%, bet Pierīgā – samazināties par 1,3%.
Vislielākais bērnu skaits šajā vecuma grupā ir prognozējams pēc
iedzīvotāju skaita lielākajās apkaimēs, novados un pilsētās.
Vienlaikus pašvaldība vērš uzmanību, ka apskatot Rīgai un Rīgas
tuvāko vietvaru iedzīvotāju skaita prognozi, ir jāņem vērā tas, ka
Latvijā kopumā būs vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Proti, viens no pētījuma scenārijiem paredz, ka, ja saglabāsies
2011.-2019.gada dabiskā pieauguma un 2016.-2019.gadā novērotās
migrācijas tendences, tad Latvijas iedzīvotāju skaits no 1,92 miljoniem
iedzīvotāju 2019.gadā samazināsies līdz 1,76 miljoniem iedzīvotāju
2030.gadā un līdz 1,49 miljoniem 2050.gadā.
Rīgas pašvaldības uzdevums, izstrādājot Rīgas attīstības programmu
2021.-2027.gadam, ir rast risinājumus, kas maksimāli mazinātu negatīvo
tendenču attīstību, bet veicinātu iedzīvotāju palikšanu uz dzīvi Rīgā un
sekmētu jaundzimušo iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu galvaspilsētā.
