Šobrīd
par aktualitāti kļuvusi banku piedāvātā vienošanās jeb
izlīgums kredītņēmējiem, kas 2 gadu laikā paredz kredīta
dzēšanu. Vienošanās tiek slēgtas, nereti neinformējot klientus
par tālāko, kas viņus sagaida.
Latvijas
kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš
skaidro, ka bankas kredītgrūtībās nonākušajiem piedāvā slēgt
vienošanos – pārdot nekustamo īpašumu bankas meitas uzņēmumiem,
pēc tam aptuveni 2 gadu laikā samaksāt noteiktu daļu (2-7 tūkst.
eiro) pēc vienošanās un atlikumu banka dzēš. Kredītņēmēji
glābiņa meklējumos izvēlas šo darījumu veikt, tomēr bieži pēc
tam piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu no valsts – no dzēstās
summas kredītņēmējam jāmaksā nodoklis valstij.
„Pirms
noslēgt šādu vienošanos, aicinām konsultēties ar Valsts
ieņēmumu dienestu, lai noskaidrotu, kāds nodoklis būs jāmaksā
pēc tam,” iesaka Jānis Āboliņš. „Pēc
mūsu rīcībā esošās informācijas tie ir 24%, jo atlikusī
summa, kas tiek dzēsta ir uzskatāma par dāvinājumu, un gadījumā,
ja vērtība pārsniedz 1425 eiro, tiek piemērots nodoklis.”
Situācijā,
ja kredīts ir 80 tūkst. eiro, bet īpašums tiek novērtēts un
pārdots par 20 tūkst. eiro, atlikušās saistības ir 60 tūkst.
eiro. Pēc 2-3 gadus regulāri veiktiem maksājumiem kredītņēmējam
tiek dzēsts aptuveni 35-40 tūkst. eiro parāds, tomēr ar to viss
nebeidzas. Pēc šī piemēra, kredītņēmējam noslēgumā vēl
jāmaksā 8400 – 9600 eiro valstij kā nodoklis par dāvinājumu.
Pēc
kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošās informācijas
visaktīvāk šādus darījumus šobrīd saviem klientiem piedāvā
AS „Swedbank”, tai seko AS „SEB banka” un pamazām arī AS
„DNB banka”. Izlīgums, galvenokārt, tiek piedāvāts klientiem
ar hipotekārā kredīta atmaksas problēmas.
