Satiksmei
bīstamās bedres, kas mainīgos laika apstākļos un atkusnī
veidojas ceļu posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, tiek
labotas, izmantojot aukstā asfalta tehnoloģiju. Aukstā asfalta
maisījumam ir jābūt izturīgam svārstīgās temperatūras un
mitruma apstākļos, tam ir jāatbilst noteiktām kvalitātes
prasībām. Tāpēc aukstā asfalta maisījumiem, kas tiek izmantoti
uz valsts autoceļiem, veic tilpuma, blīvuma un bitumena satura
pārbaudes. Pārbaudes veic VAS Latvijas
Valsts ceļi
(LVC) Ceļu laboratorijā, katru paraugu pārbaudot ar septiņiem
testiem. Gadījumā, ja testi uzrāda, ka asfalta maisījums
neatbilst kvalitātes parametriem, par darbiem, kas veikti ar
neatbilstošu materiālu, netiek veikta samaksa.
Mainīgu laika apstākļu
ietekmē uz ceļiem ar novecojušu asfalta segumu var pastiprināti
veidoties bedres. Tas attiecas uz posmiem, kas ir sliktā vai ļoti
sliktā stāvoklī. Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst
asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā.
Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam
izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds
temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un
tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas
konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir
viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas
asfalta daļiņas.
Atkusnī
uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās
(avārijas) bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs
nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā
asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas neatkarīgi no
laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama
arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.
Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas
situācijas un nodrošināt drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika
apstākļi ļaus bedres salabot pamatīgi, ar ierastajām
tehnoloģijām. Avārijas bedru remonts ir pagaidu remonts.
2019. gadā uz valsts
autoceļiem jau ir saremontētas bedres 2 371 m² platībā, kas
izmaksāja 126 000 eiro.
Pēc 2018. gadā veiktajiem
remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1 % galveno autoceļu ir
labā un teicamā tehniskajā stāvoklī. Visi valsts galvenie
autoceļi ir ar asfaltbetona segumu. 10,3 % valsts galveno autoceļu
ir apmierinošā stāvoklī un vēl 25,6 % – sliktā tehniskā
stāvoklī.
No valsts reģionālajiem
autoceļiem 34,6 % autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā
stāvoklī, 22,6 % tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,8 %
– slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma reģionālajiem
autoceļiem 6,6 % ir labā stāvoklī, 47,8 % – apmierinošā un
45,6 % – sliktā stāvoklī.
Novalsts vietējiem
autoceļiem 31,6 % autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā
stāvoklī, 26,3 % tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,1 %
– slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma vietējiem autoceļiem
6,1 % ir labā stāvoklī, 47,4 % – apmierinošā un 46,5 % –
sliktā stāvoklī.
