Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu
daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi
atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu
saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu
mūs par izmaiņām privātuma politikās.
Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt
piedāvājumus
Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot
iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi
interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta
adresi un tālruņa numuru, tomēr pamanīju, ka virkne e-pastu bija
nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma
legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja
netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda
veida papildus aktivitātēm.
Nav ierobežojumu attiecībā uz juridisko personu e- pastiem
Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu
aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā
skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas
speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības
pakalpojumu likums – neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus
paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to
nebija nepieciešams šādā “spama” listē iekļaut juridisku
personu e-pasta adreses.
Ja līdzšinējā piekrišana pēc būtības atbilda noteikumiem
Tāpat pārmērība bija novērojama arī attiecībā uz fizisku
personu piekrišanu atjaunošanu, jo arī šajā jomā ir divi
aspekti, ko uzņēmumi varēja ņemt vērā un legāli turpināt
komerciālu paziņojumu sūtīšanu, nesaņemot “jaunās”
piekrišanas. Pirmkārt, ja līdzšinējā piekrišana pēc būtības
atbilda Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem (un
daudzos gadījumos tas bija ļoti ticams, jo Informācijas
sabiedrības atklātības likums un Datu valsts inspekcijas
rekomendācijas jau paredzēja tādu piekrišanu iegūšanu līdz
šim, kas ir derīga un atbilstoša arī Vispārīgās datu
aizsardzības regulas prasībām), līdz ar to nebija nepieciešams
atjaunot šāda veida piekrišanu un to varēja izmantot arī
turpmāku komerciālu paziņojumu sūtīšanai.
Izņēmuma gadījumi, kad paziņojumus var sūtīt arī bez
piekrišanas
Otrkārt, gan Vispārīgā datu aizsardzības regula, gan
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums paredz izņēmuma
gadījumus, kad komerciālus paziņojumus klientiem var sūtīt arī
bez piekrišanas, bet nodrošinot klienta tiesību atteikties no
turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas jeb tā saucamais
OPT-OUT princips. Tie ir gadījumi, kad komerciālais paziņojums
tiek sūtīts uz tādu e-pasta adresi, kuru uzņēmums ir ieguvis no
pakalpojumu saņēmēja savu komercdarījumu ietvaros, ievērojot
nosacījumu, ka komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām
pakalpojumu sniedzēja precēm un pakalpojumiem.
Līdz ar to, nevajadzētu ļauties panikai
un akli sekot līdzi citu uzņēmumu praksei, saprātīgi
neizvērtējot Vispārīgās datu aizsardzības regulas un citu
normatīvo aktu prasības, jo var izrādīties, ka regula nemaz nav
tik ļauna, kā mums šķiet, un bailēs no tās esam radījuši
nepatīkamus un nevajadzīgus robus savā biznesā, piemēram,
nevajadzīgi samazinājuši mārketinga mērķiem izmantojamo klientu
datubāzi. Esmu pārliecināts, ka šajā jūklī tikai retais
atvēra visus e-pastus un pēc būtības izlasīja to saturu.
