Līdz šim skolās nebija problēma dziedāt vai nedziedāt, atskaņot mūziku vai ne. Par laimi mūsu vidussskolā izlaidums jau ir noticis 16.jūnijā, kad vēl nebija saasināta prasība iegādāties licenci arī skolās.
Šādi ierobežojumi nav izprotami daudziem. Acīmredzot Autortiesību aizsardzības likuma prasības nav skaidrotas. Skolas nav tik bagātas, lai varētu iegādāties licenci par mūzikas atskaņošanu ne tikai izlaidumos, bet arī sarīkojumos. Turklāt tādi līdzekļi budžetā nav paredzēti. Jebkurā gadījumā izdevumi palielināsies. Tāpēc nav brīnums, ka daudzviet izlaidumi notiek pilnīgā klusumā, kas, protams, ir skumji.
Tiesa, izlaidumu balles finansē audzēkņu vecāki. Viņi maksā dīdžejam, kuram tad arī būtu jāatbild par mūzikas atskaņošanu. Taču vecāki jau arī nav nekādi bagātnieki. Kā būs tad, ja viņiem vajadzēs maksāt vēl par citām skolas ballēm?
Tā ir problēma, kuru nāksies risināt, bet nevaru šobrīd pat iedomāties, cik būtu jāmaksā par licenci. Tas droši vien ir atkarīgs no tā, cik daudz dziesmu un skaņdarbu atskaņo.
Manuprāt, ir kaut kas jāmaina likumā, kura absurdajām prasībām ir pakļauti tik daudzi cilvēki ne tikai izglītības iestādēs. Vai arī jāizšķiras turpmāk atteikties no skolas ballēm.
