Kā sniegs karstā vasaras laikā bija pēkšņais mēģinājums piektdien, 24. augustā, paslepeni veikt Alūksnes kapu pārziņa mājas pamatu betonēšanu nepiemērotā vietā – lielo vārtu tuvumā, kas neatgriezeniski degradē tur gadsimtos izveidoto skaisto kultūrvēsturisko ainavu. To bija radījuši mūsu senči no Alūksnes draudzes, kuru mēs, šo rakstu parakstījuši, vairāk nekā divdesmit gadu laikā ar savām, darba un domu biedru rokām saglabājām, atjaunojām, pilnveidojām un kopām.
Diemžēl alūksnieši par Alūksnes novada domes un tās amatpersonu absurdo rīcību, neiedziļinoties minētā jautājuma būtībā, neko nezināja, jo par to nebija nekādas publiski pieejamas informācijas. Tāpēc iepriekš savas pretenzijas, iebildumus un priekšlikumus nevarēja iesniegt. Viss bija noticis kā tagad mēdz teikt, „ar ierobežotu pieejamību”, bet būve izmaksās no mūsu, nodokļu maksātāju, maciņiem itin prāvu samaksu – vismaz 10 tūkstošus latu. Šo pašu domu apstiprinās vēlāk mana staigāšana „no Poncija uz Pilātu” Alūksnes novada domē un attiecīgo amatpersonu pazušana „tālēs zilajās”, lai nebūtu jāatbild uz pamatotiem jautājumiem, vēlēšanos redzēt arī kaut kādus „papīrus”(dokumentus) šajā lietā, alūksniešiem ļoti būtiskā.
Kad sāka rakt būvbedres pamatiem 24. augustā, cilvēki bija sašutuši par to un zvanīja man – kā var sabojāt ļaužu plašo saiešanas laukumu ar kaut kādu būdu, un vai tai esot projekts un būvatļauja?
Ar taksometru tūlīt aizbraucu uz kapiem. Racēji bija nelaimīgi- jārokot, citādi nebūšot naudiņas, bet nekādu dokumentu nebija. Tā kā manā rīcībā bija visi vajadzīgie telefoni – mobilie, zvanīju, pacēla klausuli, bet neatbildēja. No cita telefona zvanot, atbilde bija, bet dzirdot manu balsi, telefonu atslēdza.
Turpat savu sašutumu pauda Uldis Aizpurietis. Tā kā viņam bija jābrauc uz Igauniju, ieteica man doties uz būvvaldi, novada domi, pašvaldības uzņēmumu „Spodra” – pasūtītāju un celtnieku meistaru Māri Svaru, lūgt projektu, būvatļauju.
Tā arī darīju. Diemžēl sākās riņķa dancis. Būvvaldes sekretāre Aina Kaukala teica, ka viņa neko nezinot , lai ejot uz novada domes kanceleju, kur dabūšot nepieciešamos materiālus. Tā kā tur atkal sūtīja atpakaļ uz būvvaldi, riņķa dancis turpinājās. Paldies kancelejas vadītājai Viktorijai Avotai, tā sazvanījās ar būvvaldes priekšnieci Līgu Šķepasti, kura man piedāvāja tikties pirmdien – 27. augustā pēc pusdienām viņas pieņemšanas laikā, kad vilciens it kā būtu, pēc domes birokrātu domām, aizgājis – pamati iemūrēti un nevarētu tālāk šai nejēdzībai kaut ko izdarīt, to atcelt.
Jautājumu noskaidrot braucu pie darbu vadītāja Māra Svara. Ka minētais dokuments – projekts ir konfidenciāls – neizpaužams, slepens, pārliecinājos, jo to man nedeva. Kāpēc?
Bet Māris Svars pēc pusdienām atbrauca uz kapiem, sirsnīgi aprunājāmies, bet viņa teiktais: „ja pirmdien pamatus arī iebetonēs, tos viegli var izcelt ar celtni” liecina, ka alūksnieši „kauju” ar domes birokrātiem nav zaudējuši.
Arī pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons pauda savas domas, ka īstā šīs ēkas vieta būtu nevis saiešanas laukumā, bet netālajā kalniņā, kur atrodas strādnieku vagoniņš. No turienes arī labāk redzēt, kas notiek Alūksnes Lielajos kapos ļoti plašā apkārtnē.
Mēs ierosinām:
– minēto ēku uz pamatiem uzlikt iepriekš minētajā kalniņā;
– alternatīvais variants – to būvēt netālu no tagadējās tualetes vietā, kur atrastos arī cilvēku cieņu neaizskaroša tualete.
Bet tas nav izdarāms šogad.
Bijušie Alūksnes deputāti:
Uldis Aizpurietis
Uldis Ozols
Uldis Veldre
Ainārs Zelčs
2012. gada 26. augustā
P.S. Alūksnieši var būt gandarīti, ka šogad, uz Alūksnes kapusvētkiem visa kapsēta bija ļoti labi sakopta. Par to priecājās ļoti daudzi cilvēki un lūdz izteikt pateicību visiem, kas šajā svētīgajā darbā darbojas. Bet īpaši gribētos uzteikt jauno kapsētas pārzini Rolandu Sīli.
