Alūksnes rajona prokuratūrā pērn vairāk ir gan uzsākto, gan uz tiesu nosūtīto procesu, gan arī atklāto epizožu un sodīto personu skaits. Acīmredzot to veicinājusi lietu izmeklēšana un izskatīšana neatliekamības kārtā.
“Vērojama pozitīva tendence – vairāk nekā trešdaļa lietu uz tiesu ir nosūtītas neatliekamības kārtībā, turklāt 8,71 procents lietu izskatītas saīsināta procesa kārtībā. Tas nozīmē, ka gandrīz puse lietu ir izskatītas vienkāršākā un ātrākā procesā,” informē rajona prokuratūras virsprokurors Vilnis Sliņkis.
Šāda procesa izmeklēšanas laikā policijas rīcībā ir trīs darbdienas, prokurora – divas darbdienas, un tiesa var izskatīt lietu saīsinātos termiņos – trīs līdz septiņās dienās, tātad īsā laikā var saņemt sodu par nodarījumu. Turpretim vispārējā procesā lietas izskatīšana ieilgst, jo pēc policijas izmeklēšanas aizdomās turamais tiek atbrīvots. Pavēsti ierasties uz tiesu viņš var nesaņemt vai arī izlikties, ka nav saņēmis. Tad prokuroram ir jāraksta lēmums par piespiedu atvešanu uz tiesu, ko izpilda policija, tērējot degvielu un laiku.
Tādu lietu, kurās nozagtā vērtība nepārsniedz minimālo mēnešalgu, ir vairāk nekā ceturtā daļa. Zādzības, krāpšanas vai piesavināšanās nelielā apmērā – 23 procenti lietu. Tātad gandrīz puse krimināllietu ir par zādzībām. “Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmē zādzību pieaugumu. Bet tas ir arī stāsts, ka jānodarbojas ar sīko zaglēnu aizturēšanu un viņu pārkāpumu izskatīšanu,” norāda V.Sliņķis. Viņš uzskata, ka administratīvo pārkāpumu kodeksā vajadzētu atjaunot “sīko zādzību”, kas tajā bija pirms krimināllikuma stāšanās spēkā. Tad atbrīvotos tiesībsargu resursi citu krimināllietu izskatīšanai. Taču par to jālemj Saeimam. “Par to runā jau ilgi. Tāpat nevaram sagaidīt grozījumus Krimināllikumā. Tiesa, nevar vienu likumu izraut no kopējās normatīvo aktu bāzes,” atzīst V.Sliņķis.
Pērn uz tiesu nosūtītas krimināllietas par 67 nepilngadīgo pārkāpumiem, tas ir 26,17 procenti. Tātad ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2007.gadu. V.Sliņķis secina, ka vairums šo jauniešu ir palikuši bez vecāku uzraudzības, jo tie devušies peļņā uz ārzemēm. Pusaudži atrodas vecvecāku vai kādu radinieku gādībā, bet tie ar viņiem netiek galā. “Tas ir viens no iemesliem nepilngadīgo pārkāpumiem. Viņi var apmeklēt skolu, bet var arī to nedarīt, atrast sev domubiedrus un klaiņot, kamēr kādam rodas doma izdarīt pārkāpumu,” skaidro V.Sliņķis. Pārkāpumu spektrs ir līdzīgs kā pieaugušajiem: zādzības, huligānisms, tīša mantas bojāšana, turklāt nereti pārkāpumi izdarīti grupā ar pieaugušajiem.
