Ir dzirdēts, ka saka – kas tad tur ir? Lauki! Jā, var piekrist, ka Liepnas pusē nav lielu maģistrāļu, augstu celtņu, bet vienmēr blakus ir bijusi skola, meži, zeme un ļaudis. Ir arī senā akmens celtne, kuru var atpazīt pēc skursteņiem jau no tālienes – lūk, tur ir apdzīvota vieta, Liepnas ciems.
Liepnā ir lielākais dižkoks – lapegle, vairākās paaudzēs izaudzināti dejotāji, kurus var atpazīt pēc staltiem augumiem un smaida sejā, trīs dievnami, kur var smelties ticību saviem spēkiem. Ir bērni, jaunieši un, pirmkārt, ir cilvēki ar lielo burtu, kuri nevis gaužas, bet dara un rada. Tādēļ arī svētkos ciema ļaudis spēja radīt kopienas sajūtu gan dziedot, gan daloties atmiņās. Lipnas (Liepnas) nosaukums cēlies no latgaliskā vārda “līpa”, “līpnājs”, jo sākumā tur bijušas trīs mājas un daudz liepu. Pagasta nosaukums koriģēts 1923. gadā no “Lipnas” uz “Liepnu”.
