Ir apritējuši divi gadi, kopš strādā šā sasaukuma Alūksnes novada domes deputāti. Alūksnes Pilsētas svētku priekšvakarā lūdzām pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Dzintaru Adleru pastāstīt par paveiktajiem un iecerētajiem darbiem.
Viņš uzskata – lai arī pašlaik novadā un valstī ir ekonomiski grūts laiks, Alūksnes novada pašvaldība uzsākusi vai gatavojas sākt īstenot daudzus projektus, apgūstot Eiropas fondu finansējumu.
Jautāts par to, kas ir izdarīts no pirms vēlēšanām solītā, Dz.Adlers atzīst: pašlaik vēl esot sējas laiks. “Daudzi vēlētāji cerēja, ka jaunā sasaukuma darbs nekavējoties dos augļus, bet augļi neienākas nemaz tik viegli – pašlaik tie vēl briest. Lai vāktu attīstības ražu, kaut kas jāiestāda vai jāiesēj, tādēļ pašlaik novadā vēl ir sējas laiks. Pirmā raža pakāpeniski sāk parādīties tikai tagad, bet lielos augļus baudīsim nākamgad,” viņš saka.
Atspaids – Eiropas nauda
“Būtiskākie darbi, ko pašvaldība paveikusi, saistīti ar Eiropas struktūrfondu apguvi. Pagastiem varējām piesaistīt Eiropas naudu caur Lauku atbalsta dienestu. Tādējādi ir salaboti vairāku pašvaldības ceļu posmi Jaunalūksnē, Mārkalnē, Veclaicenē, Liepnā, Pededzē, Malienā, Zeltiņos, šogad ceļu rekonstrukciju uzsāks Māriņkalnā, Kalncempjos, Annā, Jaunlaicenē. Liepnā un Malienā jau ir īstenoti arī ūdenssaimniecības attīstības projekti, iedzīvotājiem sagādājot iespēju lietot kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Ir īstenoti arī ļoti daudzi mazie projekti, ko rakstījuši pagastu pārvalžu teritoriju attīstības speciālisti. Uzskatu, ka šie speciālisti strādā ļoti veiksmīgi un ir attaisnojuši savas štata vietas,” saka Dz.Adlers.
Viņš apgalvo, ka lielu uzmanību velta arī Alūksnes pilsētai, jo iepriekš pilsētai bija grūtāk nekā pagastiem piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu, tāpēc šeit attīstība bijusi mazāka. Pašlaik top tehniskais projekts Pils ielas rekonstrukcijai, nākamgad sāksies remonti un asfaltēšana posmā no Miera līdz Pleskavas ielai. Dz.Adlers uzskata – daļēji pat esot pozitīvi, ka Pils ielas rekonstrukcija aizkavējusies, jo atbalstīts arī pašvaldības akciju sabiedrības “Simone” siltumtrašu rekonstrukcijas projekts un ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas darbi Alūksnē. “Arī daļa no tiem notiks Pils ielas posmā, bet vispirms varēs veikt “Simones” un “Rūpes” iecerētos rakšanas darbus Pils ielā un pēc tam varēsim ieklāt jaunu segumu. Gatavosim arī tehnisko projektu Jāņkalna ielai, lai piesaistītu tranzītielu trešās kārtas finansējumu. Kopā ar aktīviem iedzīvotājiem esam atraduši finansējumu, lai Apes ielā sakārtotu nelielu ielas posmu simts metru garumā. Pakāpeniski domājam, kā sakārtot arī citas pilsētas ielas,” stāsta Dz.Adlers.
Top tautas nama vīzija
Šobrīd notiek Alūksnes tautas nama metu konkursam iesniegto darbu izvērtēšana, kas beigsies nākamnedēļ. Kopumā saņemti astoņi piedāvājumi no projektētājiem visā Latvijā, kas visi esot interesanti. Dz.Adlers pauž prieku, ka izdevies sagatavot tādu konkursa nolikumu un atvēlēt naudas balvām pašvaldības finansējumu, lai spētu piesaistīt vairākus pretendentus un pašvaldībai būtu izvēles iespējas. “Drīzumā sāksies arī jaunā Jauniešu multifunkcionālā centra izveide. Pašlaik notiek Alūksnes Jaunās pils remontdarbi. Ir izstrādāts arī Pilssalas attīstības plāns, taps skiču projekts. Strādājam pie Alūksnes muižas parka projekta izstrādes. Ir sagatavots arī laukuma Dārza ielā 11 rekonstrukcijas projekts, jo šis laukums ir jau morāli novecojis. To visu esam iestādījuši – tagad gaidīsim ražu. Gribu uzteikt aģentūras “Alja” direktoru Māri Lietuvieti, kurš aktīvi raksta projektus, piesaistot finansējumu, lai būtiski atjaunotu Alūksnes ezera zivju resursus. Tāpat arī aģentūras “Spodra” direktoru Gunti Kozilānu, kurš lielu darbu ieguldījis pilsētas un kapsētas teritoriju sakopšanā,” saka Dz.Adlers. Viņš vērtē, ka ar grūtībām, bet veiksmīgi noritējusi Tūrisma informācijas centra pārcelšana no Jaunās pils telpām uz Bībeles muzeja telpām, jo apmeklētāju skaits esot būtiski palielinājies. Pašvaldība sadarbošoties ar luterāņu draudzi, lai Bībeles namiņa ēku sakārtotu pilnībā – nomainītu arī logus, labiekārtotu celiņus. Jau ir ieklāts jauns asfalts laukumā starp Bībeles muzeju un luterāņu baznīcu. Pašvaldība gribot arī palīdzēt, lai ātrāk remontētu luterāņu baznīcas torni un noņemtu sastatnes ap gaili, tādēļ Alūksnes Pilsētas svētku laikā Dz.Adlers aicina ikvienu ziedot līdzekļus baznīcas torņa remontam.
Sāksies Mākslas skolas
remonts
Dz.Adlers uzskata, ka veiksmīgi atrisināts jautājums par Alūksnes Mūzikas skolu, pārceļot to uz kādreizējās vakarskolas telpām. “Tas nebija viegli, domas dalījās – manuprāt, vēl labāk būtu, ja šo izglītības iestādi tomēr ievietotu ģimnāzijas telpās. Ļoti liels darbs tika ieguldīts, gādājot par vakarskolas un vidusskolas apvienošanu – manuprāt, no tā būs gan efektīvāks mācību darbs, gan pašvaldības budžeta līdzekļu ietaupīšana. Ir prieks, ka pašlaik notiek Alūksnes Mākslas skolas jaunās ēkas ezera krastā projekta aktualizācija un ceram, ka 2012.gada 1.septembrī Mākslas skola durvis vērs jaunajās telpās. Ceru, ka ar šo mācību gadu arī Alūksnes skolās pašvaldība varēs līdzfinansēt skolēniem pusdienas skolā, kā tas jau ir pagastu pārvaldēs,” saka Dz.Adlers.
Viņš uzsver, ka daudzu ieceru īstenošanu kavē sākotnēji projektos plānoto izmaksu sadārdzinājums, kā arī būvnieku trūkums. “Arī līdz mūsu novadam ir “atnācis” lielais projektu mākonis – pašvaldība ļoti daudz ir izdarījusi, bet ne vienmēr būvnieki spēj to īstenot. Ir atkārtoti izsludināts iepirkums Alūksnes sākumskolas un ģimnāzijas ēku siltināšanai, tādēļ paredzams, ka šie darbi sāksies tikai vēlā rudenī un beigsies nākamgad. Līdzīgi ir ar Alūksnes gājēju ietvju seguma uzlabošanas projektu – tas ir atbalstīts, bet izmaksas ir sadārdzinājušās, tādēļ projekta īstenošana kavējas,” viņš stāsta.
Rosina būt sabiedriski
aktīviem
Jautāts, vai Alūksnē vispār vajag patversmi cilvēkiem, kuriem nav savas dzīvesvietas, un, ja jā – tad kur, Dz.Adlers pauž atbalstu tās izveidei, bet tikai ne pilsētas centrā. “Tai jābūt patversmei, kas personu uzņemšanai atvērta tikai naktī. Ir pietiekami daudz brīvu telpu piepilsētā, kur to izveidot, bet neieguldot daudz pašvaldības finansējuma. Lai rekonstruētu ēku O.Vācieša ielā 9, izmaksas ir lielas, tādēļ lietderīgāk ir to nojaukt. Jā, pašvaldība pēdējos gados Alūksnē neko jaunu nav uzbūvējusi, bet iedzīvotāju skaits samazinās, brīvo telpu platība palielinās un būvēt no jauna nav nepieciešamības. Ja šobrīd kāds uzņēmējs gribētu ēku rekonstruēt, deputāti mainītu savu iepriekš pieņemto lēmumu par nojaukšanu. Pašlaik šāda interese nav izrādīta,” viņš saka.
Rudenī pašvaldība aktualizēja jautājumu par pussagruvušo laivu novietņu nojaukšanu Alūksnes ezerā, bet tās joprojām tur atrodas. Dz.Adlers atzīst, ka “pašlaik šis process ir apstājies”. “Pašvaldība ļoti vēlas šo teritoriju sakārtot, bet ir daudz juridisko problēmu. Pašvaldības juristiem nav bijis laika tam “pieķerties”, jo tas prasa daudz darba. Varbūt kāds var piedāvāt sniegt pašvaldībai juridisko pakalpojumu, lai mēs varētu atrisināt šo jautājumu juridiski korekti un bez tiesvedībām?” rosina domes priekšsēdētāja vietnieks. Vairāki iedzīvotāji ir taujājuši, kādēļ Alūksnē strūklakas nedarbojas visu dienu, kā citās pilsētās, lai priecētu iedzīvotājus un pilsētas viesus? Dz.Adlers skaidro, ka strūklaku darbināšanai nepieciešama elektroenerģija un darbināt katru dienu pašvaldībai izmaksātu pārāk dārgi, tādēļ to nedara, jo ir citas prioritārākas vajadzības. Bet Alūksnes Pilsētas svētkos viņš iedzīvotājiem vēl izbaudīt svētku noskaņu. “Vēlētos, lai ikdienā iedzīvotāji ir sabiedriski aktīvi un iesaistās pilsētas, novada sabiedriskajā dzīvē ar savām idejām, priekšlikumiem. Ir viegli visu oponēt, bet idejas, priekšlikumus izsaka retais,” saka Dz.Adlers.
