Cildinot ģimeniskās vērtības, svētdien tiks atzīmēta Starptautiskā Ģimenes diena. Ģimeni izvēlas tie, kuri nedomā vispirms par savām ērtībām – tieši šie cilvēki un viņu izaudzinātie bērni veido mūsu nākotni. Dzīvespriecīgās jaunannietes Intas Belmanes ģimene ir viena no šādām stiprām un nesavtīgām ģimenēm, kur sirsnīgi rūpējas cits par citu un labestīgi izturas pret līdzcilvēkiem.
“Dzīvē vislielāko prieku man sagādā tas, ka viss ir labi, bērni, mazbērni izauguši godīgi un kārtīgi. Tas ir mans lielākais prieks – man cita nekā nevajag,” saka
I.Belmane, kura lepojas ar 7 bērniem, 16 mazbērniem un nu jau arī 10 mazmazbērniem. Intai bija tikai seši gadi, kad sākās Otrais pasaules karš. Kā 5.klases skolnieci 1949.gadā viņu kopā ar vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem no Liepnas izsūtīja uz Sibīriju. Svešumā iepazīts ļoti grūts un smags darbs, liegta iespēja tālāk izglītoties. Liktenis Intai nav ļāvis izdzīvot laimīgu bērnību, laupījis jaunību, bet ļāvis Sibīrijā satikt mīlošu vīru un gādīgu bērnu tēvu Jakovu, dāvājis kuplu un brīnišķīgu ģimeni. Visi Intas bērni ir dzimuši Sibīrijā, kur Inta ar vīru pavadīja 27 savas dzīves gadus – ilgi nevarēja atgriezties Dzimtenē, jo nebija dokumentu. “Varbūt tas bija mūsu abu liktenis – tikt izsūtītiem, lai atrastu vienam otru… Kopā nodzīvojām 55 gadus,” saka Inta.
Puse pagasta – radinieki
Izaudzinātas četras meitas – Lidija, Tatjana, Irina, Valentīna, trīs dēli – Aleksandrs, Vladimirs un Genādijs, kurš gan vairs nav šai saulē pēc liktenīga atgadījuma, dienot armijā. “Visi bērni ar ģimenēm dzīvo tepat, Jaunannā, vienīgi Tatjana – Alūksnē. Vecākajam dēlam Aleksandram ir sava zemnieku saimniecība, Lidija pašlaik auklē mājās mazmeitiņu, Tatjana strādā Alūksnē, Irina un Valentīna strādā Jaunannā, bet Vladimirs ir tālbraucējs šoferis,” ar lepnumu stāsta I.Belmane, jo bērni ir viņas lielākā dzīves bagātība. Lielākā daļa mazbērnu dzīvo un strādā Rīgā vai ārzemēs – Sergejs ir Īrijā, Valērijs un Aleksandrs – Dānijā, Roze – Anglijā. Rīgā dzīvo un strādā Regīna, Ilgvars, Karīna, Aigars, Kristīne, Arnita. Juris strādā vecāku saimniecībā Jaunannā, Svetlana strādā Mārkalnē, Aivis un Edgars mācās Rīgā, Līna mācās Rēzeknē, bet jaunākais mazdēls Artēmijs mācās Alūksnē. I.Belmanei jāapmīļo arī 10 mazmazbērni – Alīsija, Maksims, Niks, Kārlis, Gerda, Rihards, Rinalds, Jānis, Gustavs un Elizabete. Vecākajam mazmazbērnam Alīsijai ir 7 gadi, bet jaunākajai Elizabetei – gadiņš. Inta ar savu meitu Valentīnu Ribušu joko, ka puse Jaunannas ir viņu kuplās ģimenes radinieki. “Ja sapulcējamies kopā tikai vistuvākie – bērni, mazbērni, jau esam vairāki desmiti cilvēku!” viņas saka. Valentīnai ir klusa doma šogad
1.jūlijā, kad mammas tēvam apritētu 105. jubileja, sapulcināt kopā visus brālēnus un māsīcas.
Vienmēr visus pacienā
Jautāta, kā jūtas, esot tik bagāta māmiņa un vecmāmiņa, Inta dzīvespriecīgi atzīst – ļoti labi! “Sibīrijā bija grūti… Naktīs šuvu bērniem apģērbu, rītā jau pulksten 4.00 cēlos, lai apkoptu savu gotiņu, un tad uzreiz gāju uz darbu fermā. Pēc tam atkal gāju mājās un gatavoju bērniem brokastis, tad atkal uz darbu – un tā katru dienu. Labi, ka vecāki mums toreiz palīdzēja. Tagad cilvēki nedrīkst raudāt, ka grūti – teju katrā mājā ir automašīna, cilvēki ir apģērbušies un paēduši, turklāt dažiem vēl ir arī nauda pudelei, tāpēc krīzes nav. Ja cilvēks izaudzēs sev dārzeņus, tad dzīvot var – it īpaši laukos,” uzskata I.Belmane.Meita Valentīna Ribuša atminas – lai cik grūti bija, mamma Sibīrijā vienmēr gatavoja viņai ar brāļiem un māsām siltas brokastis un neļāva nevienam neēdušam iziet no mājas. “No mammas mājas arī tagad neviens netiek izlaists nepacienāts. Mamma cep arī ļoti garšīgus pīrāgus ar kāpostiem – katru sestdienu, svētdienu! Un tad apzvana visus mūs un aicina uz pīrāgiem,” saka Valentīna. Inta Belmane uzskata, ka cilvēks nedrīkst būt skops, jo – ja palīdzēsi cilvēkiem, tad tev divkārši tas tiks ar labu atdarīts. Apbrīnojama ir Intas enerģija un spēks – joprojām viņa mostas jau pulksten 5.00 un savā lauku mājā vienmēr atrod, ko darīt. “Vēl parādīšu jums, kā mamma pati nesen virtuvē veica remontu – viņai drīz būs 76 gadi!” saka Valentīna. Inta tik smejoties nosaka, ka laikam spēku pats Dieviņš viņai dodot.
Pamatvērtības jāieaudzina vecākiem
Inta rāda īpašu albumu, ko 75. dzimšanas dienā saņēmusi dāvanā no mazbērniem. Tajā katrs no viņiem ierakstījuši jauku atmiņu stāstu, mīļu vēlējumu un ievietojuši foto, kur paši redzami kopā ar mīļo vecmāmiņu. Mazmeitai Kristīnei dzimšanas diena ir tad pat, kad vecmāmiņai. Pērn viņa ar gudru ziņu uzaicināja vecmāmiņu it kā uz savu dzimšanas dienu, bet patiesībā visi bija noorganizējuši pārsteiguma balli vecmāmiņai. Jautāta par padomiem bērnu audzināšanā, I.Belmane uzsver – vecāki nedrīkst bērniem ļaut dzīvot savā vaļā – viņi vienmēr ir jāuzmana. “Es saviem bērniem žagarus neesmu ņēmusi, bet viņi zināja, kas tas žagars tāds ir. Ar labu vārdu bērnus audzināju un mācīju, kas ir un nav labi. Katru vakaru pārbaudīju izpildītos mājas darbus, ko tagad diemžēl ne visi vecāki vairs dara. Bet ko skolotājs var skolā iemācīt, ja bērni mājās nemācās uzdoto! Tāpēc tagad daudzi bērni aug un dara, ko grib, jo pietrūkst stingrības. Kā tā var būt, ka vēlu vakaros un naktīs bērni klaiņo apkārt? Dzīves pamatvērtības saviem bērniem jāieaudzina vecākiem,” pārliecināta
I.Belmane. Bērni ir viņas lepnums. Ja kaut ko mammai vajag, katrs steidzas palīdzēt – tāpat arī znoti un vedeklas, mazbērni regulāri zvana.
Vienmēr optimiste
Valentīna piebilst, ka mamma un tētis vienmēr pret bērniem izturējušies ar lielu mīlestību. “Esam laimīgi, ka mums ir tik brīnišķīgi vecāki! Lai cik daudz darba bija, tēvs atrada tomēr laiku, lai arī ar mums paspēlētos. Mamma mums ir vismīļākā un vislabākā! Paldies viņai par negulētām naktīm, gudriem padomiem un visu, ko viņa mums deva ar savu mīlestību. Viņa mums ir optimiste un vienmēr domā labas domas,” saka V.Ribuša. Brīvajos brīžos – it īpaši ziemā – I.Belmane ada zeķes. Gadā tiekot noadīti vairāk nekā 100 zeķu pāri saviem mīļajiem! “Kājas vienmēr jātur siltumā – ja tās nosaldēs, būs slikti,” viņa saka un arī man atmiņai no sirsnīgās Intas kundzes tiek uzdāvinātas siltas un mīkstas vilnas zeķītes…
