Mālupes pagasta zemnieku saimniecība “Kadiķi MA” var lepoties ar kviešu “zelta lauku”, kura ražība bija 9 tonnas graudu no hektāra. Tomēr prieku par ražu tāpat kā peļņu mazina sliktie laika apstākļi – tik mitri graudi kulti pirmo reizi.
Nevar ietekmēt laika
apstākļus
“Graudaugu raža ir laba, taču kaltēšanas izmaksas ir lielas. Citus gadus bija vismaz kāds laika sprīdis, kad varēja nokult graudus ar mazāku mitruma procentu. Bijušas vasaras, kad vispār nevajadzēja laist caur kalti, bet šogad mitrums graudos nebija zem 20 procentiem. Rapsim var būt 8 procenti mitruma, bet nokults tiek ar 23 – 24 procentiem. Cik degvielas un elektrības vajag, lai to izžāvētu?” vērtē Mārtiņš Augstkalnietis.
Viņš secina, ka saimniecībai varētu būt pieci kombaini un divas kaltes, bet tik un tā laika apstākļus nevarētu ietekmēt. Pagājušajā nedēļā pabeidza vākt graudus un kartupeļus. Arī ziemāji ir iesēti. Tiek būvēti graudu glabāšanas torņi pie kaltes. Viens tornis ir uzcelts, paredzams, ka pabeigs arī otru. “Tagad visas iespējamās vietas ir piegāztas ar graudiem. Nokultās labības kaudze bija pat pagasta centrā, tāpēc ceru, ka nākamajā sezonā vairs nebūs tādu problēmu. Ja vismaz tūkstoš tonnu vienas kultūras graudu var sabērt glabāšanai, tad uzpircēji vairāk rēķinās – vari piedāvāt lielu daudzumu. Tad ir cita cena, nevis tāda kā labības novākšanas “bumā”,” skaidro M.Augstkalnietis.
Iekuļ 9 tonnas kviešu no hektāra
Zemnieks secina, ka graudu iepirkuma cenas nemaz nav tik augstas, kā tiek apgalvots. Pērn par tonnu rapša M.Augstkalnietis saņēma gandrīz 320 latus, šogad – 330 latus. Tiesa, ziemas rapsis deva labāku ražu – pērn iekūla mazāk par divām tonnām no hektāra, bet šogad bira divtik – četras tonnas no hektāra. “Tas ir liels pluss. Turpretim vasaras rapsis dod mazāku ražu – divas tonnas, bet pērn bija trīs tonnas no hektāra. Arī sēklas nav melnas, bet drīzāk brūnganmelnas,” saka “Kadiķu MA” saimnieks. Ziemas kviešiem ir pasakaina raža – bunkura svarā vidēji septiņas tonnas, bet klēts svarā – sešas tonnas no hektāra. “Man bija viens zelta lauks, no kura ražība bija deviņas tonnas no hektāra. Tur kvieši tika audzēti ar atšķirīgu mēslošanas tehnoloģiju. Tas liecina – arī mūsu pusē var iekult lielu ražu, ja ir pareizā šķirne un pareizā tehnoloģija. Tajā laukā bija ‘Skagen’, kas ir ziemcietīga kviešu šķirne ar augstu proteīna saturu,” uzsver M.Augstkalnietis.
Vasaras kviešu raža saimniecībā ir tāda pati kā iepriekšējā gadā – piecas sešas tonnas no hektāra. Miežu ražība bija mazāka, jo mitrā laika dēļ stiebri ar vārpām nolūza. M.Augstkalnietis rēķina, ka izauga apmēram piecas tonnas, bet nokūla trīsarpus līdz četras tonnas no hektāra. “Kad pārbrauca ar kombainu, zemē palika daudz neizkultu vārpu, kuras bija noliekušās tādā augstumā, ka veldres pacēlājs nevarēja tās pacelt. Zudumi, protams, ir lieli,” skaidro zemnieks.
Samaksu ietekmē graudu kvalitāte
“Kadiķi MA” graudus nodod trim kompānijām: “Agerona”, “Latraps” un “Elagro Trade”. Graudu iepirkuma cenas visiem ir apmēram vienādas, bet atšķiras samaksas termiņi. Visātrāk norēķinās “Agerona”, arī “Elagro Trade”, kam iepirkuma cenas ir nedaudz zemākas par 3 līdz 5 latiem tonnā, bet ilgi kavējas “Latraps”. Visiem uzņēmumiem pieņemšanas punkti ir a/s “Rēzeknes dzirnavnieks”, tāpēc visi graudi tiek vesti uz turieni. Taču pieredze un informācija liecina, ka dažādās graudu pieņemšanas vietās atšķirīgi vērtē to pašu graudu kvalitāti. “Tikai procentu desmitdaļas atdala pārtikas un lopbarības graudus, bet cenu atšķirība ir jūtama. Pēc tam tos saber kopā un stāsta, ka visi iepirktie ir pārtikas graudi. Bet zemniekiem ir samaksāts kā par lopbarības graudiem,” secina M.Augstkalnietis. Viņš ievērojis, ka pamīšus viena krava aiziet pārtikai, viena – lopbarībai. Nenoliedzami, ražas apjoms ir lielāks, taču graudu kvalitāte – zemāka. Proteīna saturs graudos ir mazs, tāpēc pārtikas kategorijas graudu ir maz.
Ziemāju ražība ir lielāka nekā vasarāju
Nākamajai ražai vairāk ir iesēti ziemāji, jo secināts, ka to ražība ir lielāka nekā vasarāju. “Pat slikti ziemāji dod tikpat lielu ražu kā labi vasarāji. Miežus paredzēts sēt vēl mazāk – tikai saimniecības slaucamo govju ganāmpulkam. Lai gan tiem ir laba iepirkuma cena, grūti iegūt lielu ražu. Tad labāk iesēt ziemas kviešus – neviens tīrums nedeva mazāk par piecām tonnām no hektāra. Turklāt kviešus var sākt kult agrāk, bet vasaras kvieši ilgi gatavojas,” salīdzina M.Augstkalnietis. Rudzus sēj nedaudz – apmēram 20 hektārus, saglabājot sēklas tiesu. Ja būs pieprasījums, nebūs jāmeklē sēkla. Arī rudzi šogad devuši piecas sešas tonnas no hektāra. Lai palielinātu graudaugu ražību, tika veiktas augsnes analīzes un secināts – tā ir par skābu, tāpēc jākaļķo. Vasaras rapsis jau bija iesēts tikai kaļķotos laukos. Tagad kaļķota augsne būs arī kviešiem un pārējai labībai.
