Rīt sāksies Lielais gavēnis. Mūsdienās daļai sabiedrības gavēšana ir veids, kā 40 dienas solidarizēties ar draugiem, darba kolēģiem, sociālo tīklu sekotājiem, kaimiņiem, apņemoties dzīvot veselīgāk, atteikties no gaļas lietošanas uzturā. Cilvēki mēdz atteikties no alkohola vai arī ierobežo interneta un sociālo tīklu lietošanu septiņu nedēļu garumā. Kristiešiem Lielais gavēnis ir Lieldienu gaidīšana, lai nodotos garīgām pārdomām. Par to – saruna ar Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekli Līgu Toku – Čeveri.
– Kāda ir Lielā gavēņa sākotnējā jēga?
– Tas ir garīgs ceļojums, sevis pārbaude, un tā mērķis ir sagatavoties Lieldienām, “Svētku Svētkiem”. Gatavojoties lieliem svētkiem, katrs domā, kā sapost savu māju, ko uzlabot, kā sagaidīt ciemiņus, kā viņus iepriecināt. Kristiešiem tas ir atturības un grēku nožēlas laiks, gatavojoties lielākajiem baznīcas svētkiem – Lieldienām, Kristus uzvarai. Gavēņa laikā, atturoties no kaut kā, mēs, kristieši parādām, kurš ir Kungs – mana miesa, kuras kārībām es pakļaujos, vai Kristus. Mēs katru dienu sastopamies ar neskaitāmi daudziem kārdinājumiem, kurus par tādiem nemaz neuztveram, bet brīdī, kad ir iespēja palūkoties uz visu it kā no malas, ieraugām, cik daudz nevajadzīga esam savā ikdienā pieņēmuši par svarīgu un nepieciešamu.
– Lielais gavēnis sākas ar pelnu trešdienu. Kāda ir šīs dienas nozīme?
– Gavēnis sākas Pelnu trešdienā – 40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. Īpašajā pelnu dienas dievkalpojumā ikviens kristietis tiek apzīmēts ar pelniem, lai atgādinātu, ka no pīšļiem Dievs radīja cilvēku, un par pīšļiem mēs visi atkal pārvērtīsimies, jo savā spēkā mēs neesam nekas. Lielais gavēnis simbolizē tās 40 dienas, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanās un gavēnī pirms savas publiskās darbības, kas mums visiem ir pazīstama kā brīnumu un varenu darbu piepildīta.
– Kam gavēņa laikā būtu jāpievērš lielākā vērība?
– Lielais gavēnis ir laiks, kurā cilvēki īpaši tiek aicināti izlīgt ar Dievu. Tā mērķis ir gūt līdzekļus, laiku, iespēju un to pārvērst žēlastības dāvanās. Līdzekļus, kurus mēs neiztērējam nevajadzīgi, varam novirzīt tiem, kam tas patiesi ir nepieciešams. Laiku, kas uzrodas, ja pārstājam bēgt no sevis, varam veltīt izaugsmei, lasot garīgu literatūru, studējot Svētos rak-stus. Un norimstot, paliekot klusumā, varam izvērtēt savu rīcību, domas, attieksmi pret mūsu Radītāju un apkārtējiem cilvēkiem, ielūkoties mūsu dvēseles spogulī un atbrīvoties no visa, kas traucē dzīvot sadraudzībā…
– Runājot par gavēni, pirmais, ko iedomājamies, ir atturēšanās no ēdieniem, taču ir arī citi aspekti…
– Senos laikos cilvēki gavēja tikai ar ēdienu, jo nebija tādu kārdinājumu, ar kādiem sastopamies šodien. Caur ēdienu, ēdot aizliegto augli, paradīzē cilvēki atkrita no Dieva, jo krita grēka kārdinājumā, tādēļ, atsakoties no ēdiena, tradicionāli gadsimtiem ir ticis arī gavēts. Šodienas tehnoloģiju laikmetā lielākā daļa no mums nevar iedomāties savu ikdienu bez televizora, viedierīcēm un vēl daudz kā cita, kas palīdz mums aizbēgt no dzīves realitātes. Lielāko daļu laika mēs it kā dzīvojam svešu dzīvi – pārdzīvojam dažādu seriālu varoņu likteņus, sekojam visam, kas notiek sociālajos tīklos, ļaujam gozēties slavas saulītē cilvēkiem, kuri cenšas gūt uzmanību ar skandaloziem gājieniem. Neieraugām sev līdzās savus mīļos, savus ģimenes locekļus, un visvairāk no visa, šķiet, baidāmies palikt klusumā ar sevi un savām domām. Baidāmies sadzirdēt to, ka ir kāds, kuram mēs ikviens esam vissvarīgākais. Mēs dzīvojam neīstu dzīvi neīstā pasaulē. Gavēnis dod iespēju ikvienam no mums apstāties, izkāpt no šī ilūziju vilciena un izvēlēties dzīvot šeit un tagad. Ja mēs tā vietā, lai spaidītu televizora pults pogu vai sekotu jaunākajiem ierakstiem sociālajos tīklos, veltītu uzmanību saviem mīļajiem, kontaktētos ar draugiem, ietu dabā, mēs atklātu daudz pārsteidzoša. Varbūt ir vērts to pamēģināt tieši šogad.
– Kāda ir tava gavēšanas pieredze?
– Savā kristietes pieredzē esmu gavējusi dažādi. Jāteic, ka ēdiens nav mans lielākais kārdinājums, no kā būtu grūti atteikties, lai gan esmu gavējusi arī atturoties no gaļas. Pirms pieņemt lēmumu, no kā vajadzētu atteikties, izvērtēju, kas tieši man ir kļuvis par vislielāko kārdinājumu, kam ir grūti pateikt – šoreiz nē! Sākot gavēni, parasti ir sevi vairāk “jāpārslēdz” nepievērsties ērtajām ikdienas nodarbēm, bet brīdī, kad esi guvis jaunu atklāsmi, sapratis kādu agrāk nesaprastu patiesību, no cita skatu punkta ieraudzījis kādu Bībeles pantu, saproti, ka nekas šajā dzīvē nenotiek nejauši, aiz visa stāv Kāds. Kā mēdz teikt kāda mana paziņa, kristiete – pasaulē nav nejaušību, ir Dievjaušības. To visu piedzīvojot, gūstu mieru un drošību, ka ikvienā dzīves situācijā ar mani notiks tas, kas būs vislabākais, pat ja es to vēl īsti nespēju saprast, jo nezinu, kam jānotiek turpmāk. Izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi, domāju, ka tieši gavēņa laiks ik gadu man ir bijis straujākais “izaugsmes” laiks.
– Kā Lielo gavēni pavadīt tiem, kas nav kristieši, taču ir domājuši par to, no kā varētu atteikties šajās 40 dienās līdz Lieldienām?
– Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no tā, viņš ir vai nav kristietis, vispirms ir jāsaprot, kāds ir mērķis, kādēļ viņš no kaut kā vēlas atteikties. Ja to darām, lai apkārtējie mūs uzslavētu par rakstura stingrību un izturību, tad vienīgais, ko iegūstam, ir “uzspodrinātas spalvas”. Gavēņa mērķis ir palīdzēt cilvēkam atbrīvoties no sārņiem sevī, tādā veidā atverot durvis Kristum, kurš saka: “Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani.” (Jāņa Atklāsmes gr. 3:20). Tikai mēs katrs pats zinām, kas mums traucē ikdienā būt mīlestības pilnās attiecībās ar apkārtējo pasauli, un cik lielā mērā vēlamies no tā atbrīvoties. Tas, ko gribētos novēlēt, lai cilvēki gavēni nepārvērstu par šovu, kad gavēņa laika ēdienkarte kafejnīcā liek šķirties no daudz lielākas naudas summas nekā ikdienā, jo tad mēs pazaudējam gavēņa būtību.
