Steidzamības kārtā Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15 procentiem no 1. augusta samazinot nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Lai gan tikai martā likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta, grozījumi esot nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši pierobežā, bet valsts budžetā – 92 miljonu eiro zaudējumus.
Būs darbs, mazāk lietos alkoholuIrēna Greivule, narkoloģe:
“Nedomāju, ka šādā veidā jāaizsargā Latvijas valsts ekonomika. Kā ārsts un narkologs viennozīmīgi esmu pret alkohola lietošanu kā tādu. Alkohola lietošana ir kaitīga veselībai. Jo lētāks alkohols, jo lielākas iespējas to iegādāties – ne tikai igauņiem, bet arī latviešiem.
Mūsdienu jaunatne ļoti daudz patērē alu, kam, par laimi, akcīzes nodokļa likmi tomēr nesamazināja.
Novērojumi manā ārsta praksē liecina, ka diemžēl nesamazinās to cilvēku skaits, kuri pār mēru lieto alkoholu, tāpat kā nesamazinās problēmu loks, saslimšanu skaits ne tikai, lietojot alkoholu, bet arī citas vielas. Cits jautājums ir pat to, ka šie cilvēki varbūt mazāk meklē ārsta palīdzību, nekā agrāk – negrib ārstēties. Ieejot veikalos, var novērot, cik lielos apjomos cilvēki pērk alkoholu – to visu taču viņi arī patērē!
Pašlaik Veselības ministrijā ir sākta diskusija par alkoholisko dzērienu reklāmu aizliegumu valstī. Nedomāju, ka tas būtiski samazinās alkohola patēriņu – iespējams, starp jauniešiem, kuriem gribas izmēģināt visu jauno spožās pudelēs. Piekrītu, ka alkohola reklāma nav nepieciešama nevienā plašsaziņas līdzeklī. Protams, saprātīgs un intelektuāls cilvēks reklāmu pieņem tikai kā informāciju, bet uz ilgstošas reklāmas viens otrs “uzķeras” – tāpat kā uz medikamentu reklāmām.
Manuprāt, Latvijā vajag radīt jaunas darbavietas – tad valsts budžetā būs arī nodokļi! Cilvēkiem būs darbs, viņi būs priecīgāki, mazāk slimos un retāk domās par alkohola lietošanu. Cilvēks par alkohola lietošanu domā tad, kad nav, ko darīt.”
Alkohols neglābs Latvijas ekonomikuVerners Kalējs, uzņēmējs un deputāts:
“Ekonomikai no šādas rīcības nekāda pienesuma nebūs. Cilvēki ir dzēruši un dzers visos laikos un iekārtās. Ir kauns, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no alkohola cenas. Par mazajām pensijām valstī gan neviens neuztraucas.
Vispirms vajadzētu samazināt nodokli degvielai. Pašlaik Latvijā maksājam daudzus nodokļus un nezinām, kur nauda paliek. To visu vajadzēja paredzēt agrāk – šeit ir pierobeža, igauņi gadu gadiem te ir braukuši iepirkties, tāpat kā somi un zviedri braukā kā alkohola tūristi uz Latviju.
Alkohols neglābs Latvijas ekonomiku – ir svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Būtu labāk domājuši, kā radīt apstākļus, lai uzņēmēji var veidot darbavietas un attīstīties, lai cilvēkiem būtu darbs. Tā vietā uzņēmēji bieži saņem tikai atbildes no ierēdņiem, lai lasām Eiropas Savienības noteikumus un regulas, un norādes, ka to un to nedrīkst darīt. Kā darīt – nepaskaidro! Igaunijā un Lietuvā tā nav, tur dara tādas lietas, par ko Latvijā pat domāt liedz, lai gan visi esam Eiropas Savienībā.
Akcīzes samazināšana stiprajiem dzērieniem vēl vairāk graus ekonomiku, jo jau tagad daļa tautas pār mēru lieto alkoholu. Būs lētāks – dzers vēl vairāk. Diemžēl Latvijā visu laiku cīnās ar sekām, bet par cēloņiem nerunā un negrib to darīt.”
Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros 2005.-2018.gadā
Uz 1 iedzīvotāju
2005. gadā – 8,4
2018. gadā – 11,1
Uz vienu 15 gadus un
vecāku iedzīvotāju
2005. gadā – 9,8
2018. gadā – 13,2Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2019. gada jūlijs
