Bibliotēkas vairs nav tikai grāmatu krātuves, bet gan vieta, kur var iegūt visdažādāko informāciju un saturīgi pavadīt savu brīvo laiku, uzskata 24 gadus vecā bibliotekāre Ieva Račika. Iegūstot bakalaura grādu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmā, viņa atgriezusies savā prakses vietā, kur kopš septembra sākuma kļuvusi par vienu no Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas kolektīva.
Aizrautība veidojas studiju gaitā
Uzsākot studijas, galvenais mērķis bijis iegūt augstāko izglītību, nevis darbs bibliotēkā. Pirms tam spēki izmēģināti, apgūstot sociālā darbinieka profesiju, taču drīz vien situācija mainījusies – bijusī cēsniece iepazinusies ar puisi no Alūksnes, abi apprecējušies, pieteicies pirmais mazulis un nācies meklēt iespējas neklātienes studijām, kas ļautu apvienot mācības ar ģimenes dzīvi. Uzsāktajai studiju programmai iespēju mācīties neklātienē nav bijis, tāpēc pieņemts lēmums apgūt bibliotekāra profesiju. „Gribēju izmēģināt, kā tas ir – būt bibliotekāram. Stereotips, ka bibliotēkās uzturas tikai grāmatu tārpi, kurus apkalpo tantiņas, ir novecojis. Notikušas lielas pārmaiņas un bibliotēka kļuvusi par vietu, kas piedāvā daudz un dažādas iespējas.
Bibliotēka
kā uzziņu dienests
„Bibliotēkai jābūt kā uzziņu dienestam 1188,” smejoties saka Ieva. Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” laikā ievilkto bezvada interneta pieslēgumu viņa uzskata par lielu plusu, jo grāmatas un internets viens otru tikai papildina.
Tomēr Ieva priekšroku dod grāmatām papīra, nevis elektroniskajā formātā. Grāmatas turēšana rokās, lapu pāršķiršana, iespēja sekot līdzi izlasītajam apjomam – tas lasīšanu padarot par sevišķi īpašu procesu.
Katram savs piedāvājums
Lai grāmatas kļūtu par vērtību cilvēku acīs, ir jārada interese, kur liela nozīme ir pašai bibliotēkai. Runājot par bērniem un jauniešiem, viņa atzinīgi novērtē lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu žūrija”, kas domāta skolēniem no 1. līdz 9.klasei. „Ir bērni, kas vismaz trīs reizes dienā ieskries pie mums, lai painteresētos, vai ir viņiem vajadzīgā grāmata,” Ieva min konkrētus piemērus no pašas pieredzes. Liela nozīme ir arī bezmaksas interneta piedāvājumam. „Ja tu atnāc uz bibliotēku, kur visapkārt ir grāmatas, tad agri vai vēlu tu kādu paņemsi, izlasīsi un tad jau tā interese radīsies.”
Nozīme esot arī telpu iekārtojumam. Sevišķi tas jūtams pēc Bērnu literatūras nodaļas remonta. Pašiem mazākajiem lasītājiem ir rotaļu stūrītis, kur ir gan dažādas rotaļlietas, gan krāsojamās un bilžu grāmatas. Jauniešiem ir datori. Tāpat plauktos izvietoti tematiskie žurnāli, kā arī jaunākās grāmatas, kuras, gaidot savu kārtu, tiek pētītas un izšķirstītas. Katrai vecuma grupai ir arī savi galdiņi, pie kuriem var pasēdēt un netraucēti iepazīties ar sev interesējošo lasāmvielu. „Tā apziņa, ka par tevi ir padomāts, manuprāt, ir ļoti svarīga,” uzskata Ieva. „Ienākt telpā un uzreiz saprast, ka te ir kaut kas tev. Kaut kas tāds, kas var ieinteresēt un aizraut.”
Saskata plašas izaugsmes iespējas
Savu bakalaura darbu Ieva veidojusi par ātrlasīšanu. Šī tēma ieinteresējusi tematiskā žurnāla „Bibliotēku Pasaule” veidotājus, kas piedāvājuši viņai par to uzrakstīt. Publikācijā apskatītas ātrlasīšanas metodes, kā arī interneta vidē piedāvātās programmas, kas ļauj šīs prasmes izkopt. „Šīs zināšanas esot noderīgas ne tikai bibliotekāriem, bet ikvienam lasītājam, tāpēc radusies doma par atsevišķa pasākuma rīkošanu bibliotēkas apmeklētājiem.
Esot vēl daudz citu tēmu, kuras pētot bibliotekārs var piesaistīt ne tikai jaunus lasītājus, bet sniegt ikdienā nepieciešamas zināšanas. Šā iemesla dēļ Ieva atkārtoti atgriežas pie sabiedrībā iesīkstējušajiem stereotipiem, uzsverot, ka bibliotekāra profesija ir mainīga un dinamiska – tā liek nemitīgi atrasties kustībā un domāta tiem, kam patīk darbs ar cilvēkiem. Bieži tiek pieminētas arī idejas, kas nepieciešamas bibliotekāra darbā. „Šis ir ļoti radošs darbs, kas ikdienu padara interesantāku un notikumiem bagātāku,” viņa apgalvo.
Lai gan vairums bibliotēku personāla joprojām esot gados vecāki cilvēki, Ieva uzskata, ka pamazām šī situācija sāk mainīties un veidojas jauna bibliotekāru paaudze. „Šobrīd tiek piedāvātas plašas mācību iespējas, tāpat ir lielas iespējas tikt pie darba, jo līdz ar pārmaiņām radusies arī nepieciešamība pēc jauniem darbiniekiem,” apgalvo bibliotekāre. „Varbūt tā nedrīkst teikt, bet esmu pārliecinājusies, ka, ja esi jauns, komunikabls un idejām bagāts cilvēks, tad šajā specialitātē tev visas durvis būs vaļā.”
