Mums katram dzīvē ik uz soļa ir izvēles – gan ikdienā, gan kādos svarīgākos notikumos. Piemēram, absolventi… Vai cilvēks 18 gados zina, ko darīt nākotnē? Tas ir nopietns lēmums – izvēlēties augstskolu. Šis notikums prasa ne tikai laiku, bet arī finansiālus ieguldījumus, kas nav mazi. Jaunietis var paļauties uz vecākiem, kuri būs iekrājuši attiecīgo studiju maksu, bet ir vēl otra iespēja – kredīti. Šī nav viegla izvēle. Viss jau ir labi, ja topošais students ir izvēlējies patiesi īsto virzienu. Bet ko darīt, ja pēc kāda laika saprot, ka tā nebūs dzīves profesija? Vai turpināt mācības piespiedu kārtā? Kāds taču par to maksā! Un kurš gan grib redzēt līdzcilvēku nosodošos skatienus: ak, viņš pameta mācības, sliņķis tāds, visa nauda vējā… Nav vienkārši. Vai nevar rasties situācija, ka pēc vairākiem gadiem cilvēks nožēlo savas izvēles? Vispār nožēla nav labs dvēseles stāvoklis. Tā taču saka, ka labāk pamēģināt, nekā nožēlot neizdarīto. Es gan nerunāju par negatīvām lietām – noziegumiem, krāpšanu vai pāridarījumiem. To vairāk attiecinu uz darbībām, kuras ir bez ļaunuma iezīmēm. Mēs paši esam savas dzīves noteicēji. Vienu gan varu teikt pilnīgi droši – pat visbezcerīgākajā brīdī cilvēks satiek īstos domubiedrus, un reizēm tas notiek tieši šīs, it kā nepareizās, izvēles pēc. Tikai pēc noteikta laika mēs aptveram – ja es nebūtu sasities, nebūtu saticis tevi! Dažādu apstākļu sakritība. Un tas viss tieši atkarīgs no mirkļa un situācijas dzīvē. Bet, protams, ir brīži, kad jāpaciešas, jāmēģina turpināt iesāktais. Ne vienmēr pareizākais ir pagriezt muguru un aiziet. Bet esmu arī lasījusi, ka cilvēks vienkārši nedrīkst sev tā nodarīt pāri – ilgu periodu dzīvot sev neērtu dzīvi, līdz ar to katru dienu esot nelaimīgam un neapmierinātam. Kur ir tā smalkā robeža, tas zelta diedziņš? Droši vien nav nekādas īpaši pareizas dzīves receptes – arī pusdienas mēs gatavojam ar atšķirīgām garšvielām, pēc savas garšas izjūtām. Es tikai domāju, ka katram jācenšas savā šķīvī ielikt tās gardākās uzkodas, jo pašam vien būs jāēd. Tas ir kolosāli, ka esam tik dažādi – katrs ar savu raksturu, izskatu un dzīves vērtībām! Katrs ar savu izvēli! Arī es pati mācos visās situācijās izprast katra konkrētā cilvēka rīcību un izvēles izdarīšanu – bez nosodījuma, aizvainojuma, tukšas pamācīšanas.
