Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks uzsver, ka ne tikai viņa vadītājā mācību iestādē problēmas rada skolotāju trūkums. Vairāki sasnieguši pensijas vecumu, bet nav jauno pedagogu, kas turpinātu darbu viņu vietā.
Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks uzsver, ka ne tikai viņa vadītājā mācību iestādē problēmas rada skolotāju trūkums. Vairāki sasnieguši pensijas vecumu, bet nav jauno pedagogu, kas turpinātu darbu viņu vietā.
“Esmu ievietojis sludinājumus preses izdevumos un vairākus gadus braucu uz mācību iestādēm, kur sagatavo ģeogrāfijas, vēstures, bioloģijas un ķīmijas skolotājus, bet šo mācību priekšmetu pasniedzējus skolai neesamu varējis piesaistīt. Daugavpils universitātes studenti ir jau sameklējuši darbavietas, turklāt ļoti maz no viņiem strādās skolās. Acīmredzot būtu pareizāk, ja valsts budžeta grupu studentiem liktu atstrādāt vismaz piecus gadus pēc sadales,” skaidro A.Maltavnieks.
Nav pietiekama darba samaksa
Pagājušajā mācību gadā uz Trapeni pārcēlās jauns fizkultūras skolotājs, kas beidzis Sporta akadēmiju. Direktors atzīst, ka tā ir necerēta veiksme. Darbam skolā ir nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, tāpēc no darba bija jāaiziet tiem, kam tās nav vai arī apgūta pirmsskolas, nevis sākumskolas skolotāja programma. Acīmredzot vajadzēs aicināt skolotājus no kaimiņu pagastiem. Tas nozīmē, ka viņi nevarēs strādāt, cik spēj. A.Maltavnieks norāda, ka darba samaksa nav pietiekama, lai varētu ieinteresēt jaunos skolotājus pārcelties uz pagastu. Pilsētās viņi var nopelnīt vairāk, jo iespējams strādāt vairākās skolās. Algu palielināt paredzēts ar nākamā gada 1.janvāri. Tiesa, reizē ar algu domāts palielināt arī slodzi. Tad to nodrošināt būs vēl grūtāk.
Grūti nodrošināt pilnu slodzi
“Lauku skolā nevar nodrošināt pilnu slodzi viena mācību priekšmeta skolotājiem, tātad vajadzētu pasniegt vismaz divus, piemēram, ģeogrāfiju un vēsturi. Tādus speciālistus negatavo, tātad ir jāmācās papildus,” akcentē direktors. Tagad visi mācību priekšmeti ir sadalīti jomās. Izveidots jauns priekšmets – dabas zinības. Tā pasniedzējiem ir organizēti kursi. Sākumā tie ir par brīvu, bet uz kursiem var sūtīt ģeogrāfijas, ķīmijas vai fizikas skolotāju. “Tas nozīmē, ka kursos varu macīties pats, jo mācu fiziku, vai arī jāsūta skolotāji pensijas vecumā. Diemžēl nav zināms, cik ilgi viņi varēs turpināt darbu,” informē A.Maltavnieks. Skolotājiem ir viena būtiska priekšrocība – atvaļinājums ir garāks nekā citās profesijās strādājošajiem, turklāt vienmēr – vasarā. Toties mācību atvaļinājumu citā laikā nevar saņemt.
Domā par skolas perspektīvu
Trapenes pamatskolā nedaudz samazinājies audzēkņu skaits. Nākamajā mācību gadā būs apvienota 1.klase. Pagājušajā gadā slēdza bērnudārzu, nebija pietiekams audzēkņu skaits, lai būtu vērts to uzturēt. Kopā ar igauņu kolēģiem izstrādāts sadarbības projekts, kas paredz bērnudārza ēkā iekārtot pārrobežu sadarbības centru. Tajā varētu iekārtot arī internātu un izlīdzināšanas klases tiem, kas nav sekmīgi apguvuši mācību programmu pamatskolā. A.Maltavnieks cer, ka reģionālās reformas īstenošana liks veidot lielākas skolas. “Pašlaik lauku skolas cīnās par izdzīvošanu. Mazos pagastos tas ir sevišķi grūti. Rajona teritorijā varētu veidot novadu un lemt, kur būs skolas. Ārzemju pieredze liecina, ka labāk ir vest bērnus autobusos uz skolu, kur ir mūsdienīga materiālā bāze un labi pedagogi,” atzīst A.Maltavnieks.
