Latvijas Ģimeņu ārstu asociācijas vadība kā papildu variantu tam, ka trūkst ģimenes ārstu, iesaka laukos feldšerus pārkvalificēt par speciālistiem, kas iedzīvotājiem sniedz palīdzību dažādos saslimšanas gadījumos.
Latvijas Ģimeņu ārstu asociācijas vadība kā papildu variantu tam, ka trūkst ģimenes ārstu, iesaka laukos feldšerus pārkvalificēt par speciālistiem, kas iedzīvotājiem sniedz palīdzību dažādos saslimšanas gadījumos.
“Ārsta palīgam (feldšerim) laukos ir jābūt paša profila speciālistam, kā arī jāprot sniegt neatliekamā medicīniskā palīdzība. Iedzīvotāji vispirms meklē feldšera palīdzību,” laikrakstam stāsta Kolberģa, Bejas un Mārkalnes feldšeru – vecmāšu punkta vadītāja Ārija Simanoviča. Viņa uzsver, ka Jaunalūksnes pagastā, ņemot vērā iedzīvotāju izvēli, viņus apkalpo astoņi ģimenes ārsti, Mārkalnes pagastā – divi. “Ir izveidojusies laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. Man visvairāk iznāk saskare ar asinsvadu slimībām, bronhītiem, sirds un plaušu slimībām. Ja nepieciešams, konsultējos ar ģimenes ārstu vai nosūtu pacientu pie viņa,” apgalvo Ā.Simanoviča.
Izsaukumu uz mājām ir maz, tie parasti ir smagu saslimšanu gadījumos. Mēnesī – vidēji trīs līdz četri izsaukumi. Ā.Simanovičai visbiežāk iznāk doties pie bērniem, jo viņiem mājas vizītes ir bezmaksas. Arī pašvaldība nodrošina ar transportu un neatliekamās medicīniskās palīdzības medikamentiem.
“Pēdējā laikā konstatēju dažādas mugurkaula, nervu slimības, īpaši gateru strādniekiem,” uzsver ārsta palīdze.
Šoruden esot raksturīgs netipisks plaušu karsonis un bronhīts bez temperatūras, arī strutains kakla iekaisums.
Nesen Ā.Simanoviča nokārtojusi ārsta palīga resertifikāciju. Viņas stāžs šajā amatā ir 21 gads. “Lauku feldšeri jebkurā brīdī var izsaukt uz darbu,” saka viņa.
