Lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji Covid-19 krīzes
laikā izjūt papildu grūtības, ko izraisa pasaulē ieviestie pasākumi
vīrusa izplatības ierobežošanai, un kritiska situācija patlaban ir ne
tikai piena pārstrādē, bet arī olu ražošanā, “Alūksniešiem.lv” uzzināja no aģentūras LETA.
ZM informēja, ka olu sektorā Latvijā ražotāji nodrošina 160% no
vietējā patēriņa apjoma, tādēļ pieprasījuma samazinājums Eiropas
Savienības (ES) tirgū tūlītēji negatīvi ietekmē nozari. Saskaņā ar olu
ražotāju sniegto informāciju būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu
pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības
nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs ieviesto
ierobežojumu dēļ.
Tāpat Latvijā gadā saražo 138% piena produktu no vietējā patēriņa
apjoma, un piena pārstrādātājiem krīzes laikā grūtības rada eksportam
paredzētās produkcijas realizācija, īpaši sieram un piena pulverim.
Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās
rada papildu izmaksas, nākas iesaldēt līdzekļus un trūkst apgrozāmo
līdzekļu. Tāpat Zemkopības ministrija saņēmusi informāciju no piena
lopkopības saimniecībām par svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu, kas
negatīvi ietekmē saimniecību ieņēmumus.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) kontekstā ar
iepriekš minēto aicināja ārkārtējās situācijas laikā izvēlēties vietējo
lauksaimnieku un ražotāju produkciju, jo tādējādi iespējams atbalstīt ne
tikai lauksaimniecības nozari, bet valsts tautsaimniecību kopumā.
“Ārkārtējā situācija valstī līdz ar vīrusa Covid-19 ierobežošanai
noteiktajiem pasākumiem sagādā ievērojamas neērtības kā iedzīvotājiem,
tā arī sarežģītus izaicinājumus un grūtības pašmāju lauksaimniekiem un
ražotājiem. Ir svarīgi ne vien ievērot pašizolāciju un sociālo
distancēšanos, bet arī savās ikdienas gaitās sniegt tik ļoti
nepieciešamo atbalstu pašmāju lauksaimniekiem un uzņēmējiem,” uzsvēra
Gerhards.
Viņš aicināja, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus,
Lieldienu svētku galdam savā mājsaimniecībā izvēlēties Latvijas vietējos
produktus, tādējādi ikvienam iedzīvotājam esot daļai no nozīmīga
atbalsta pašmāju olu, piena, gaļas, graudu, dārzeņu un citu nozaru
ražotājiem, lauksaimniecības nozarēm un valstij kopumā.
Pēc Gerharda skaidrotā, sabiedrības atbalsts pašmāju ražotājiem ir
īpaši svarīgs ārkārtējās situācijas laikā – tas ir atbalsts
lauksaimniekiem, ražotājiem un vietējiem uzņēmējiem, kas nodrošina
sabiedrību ar pārtikas produktu pieejamību. Tāpat izvēle par labu
Latvijas produktam importa preču vietā ir atbalsts arī valsts
tautsaimniecībai kopumā.
“Jo vairāk mēs kā sabiedrība spēsim atbalstīt vietējos ražotājus, jo
vairāk noturēsim Latvijas iedzīvotāju samaksātos līdzekļus valsts
ekonomikā. Tas ir kvalitatīvs vietējais produkts cilvēkiem, tā ir
darbavietu saglabāšana un nodrošināšana, kā arī nodokļi valsts budžetā,
kurus iespējams izmantot valstiski nozīmīgiem pasākumiem – arī atbalsta
mehānismiem visdažādākajām nozarēm un iedzīvotājiem kopumā,” viņš
atgādināja.
ZM aicina ikvienu iedzīvotāju izvēlēties vietējos produktus, kā arī
motivēt savus ģimenes locekļus, draugus un paziņas iegādāties tieši
pašmāju produkciju, izmantojot arī tēmturi sociālajos tīklos –
#AtbalstiVietējo, vienlaikus neaizmirstot arī par sociāli atbildīgas
rīcības vēstnesi-tēmturi #PaliecMājās.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības statūtsabiedrību
asociācijā pausto Covd-19 izraisītā krīze negatīvi ietekmē piena
ražošanu un pārstrādi. Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies
par 10-15% salīdzinājumā ar marta sākumu, kā arī Latvijas piena
pārstrādātāju eksporta apmērs krasi sarūk.
“Izskatās, ka pasaules, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī visā
krīzes situācijā atkal tiks ierauti piena ražotāji, kas cieta jau
2014.gada Krievijas embargo rezultātā un vairākus gadus nespēja
atgūties. Tikai pēdējo trīs gadu laikā situācija kaut cik nostabilizējās
un atkal tā kļūst nestabila, un piena ražotājus māc bažas, ka krīze
piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo
sankcijām,” pauda asociācijā.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars
Melnis atzīmēja, ka valsts līmenī jāizstrādā plāns, kā Latvijā noturēt
vēl ražojošās zemnieku saimniecības, kas spēj nodrošināt darbavietas un
dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam.
