Ar jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 izplatīšanos saistītās
krīzes dēļ gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirgotājiem pēdējo nedēļu
laikā ir samazinājies klientu skaits, tādēļ radušies smagi finansiālie
zaudējumi, turpretim Ekonomikas ministrijas (EM) noteiktās prasības
sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās daudzviet ir
ļoti grūti izpildāmas, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirgotāju
asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņaprāt, smagi skarto nozaru sarakstā valdībai jāiekļauj arī
tirdzniecība, jo tā ne tikai cieš finansiālus zaudējumus klientu trūkuma
dēļ, bet nozarē strādājošajiem arī ir strauji pieaudzis risks
inficēties ar bīstamo vīrusu. “Esam vīrusa saskarsmes priekšfrontē.
Šodien ieviesti nozarē gan dārgāki, sen aizmirsti pārdevēju
aizsargstikli, gan līnijas pircēju atdalīšanai vilktas ar skolas
krītiņiem,” tirgotāju veiktos piesardzības pasākumus ilustrē Danusēvičs.
Lai decentralizētu pircēju plūsmas, kā to prasījusi EM, dažviet 40
kvadrātmetru lielā tirdzniecības zālē uzturas tikai trīs cilvēki, kamēr
pārējie klienti ir spiesti stāvēt ārā lietū un vējā, apdraudot savu
veselību, tirgotāju problēmas skaidro asociācijas vadītājs. Viņaprāt, ir
“nepieciešams mainīt arī rīkojumu par divu metru zonu, atstājot to kā
galveno, bet, kur tas nav iespējams, noteikt attālumu ne mazāku par
vienu metru, kā virknē Eiropas Savienības (ES) valstu”.
No Danusēviča paustā arī noprotams, ka patlaban likumsargi pārāk
stingri kontrolē, vai un kā tirdzniecības vietās praktiski tiek
īstenotas prasības sociālās distancēšanās nodrošināšanai. “Kategoriski
iebilstam pret pašlaik izvērsto pašvaldības policijas teroru pret mazo
tirdzniecības vietu īpašniekiem, kā arī Valsts policijas novēršanos no
palīdzības sniegšanas gadījumos, kad pret pārdevējiem tiek vērsta
psiholoģiskā vardarbība,” teikts LTA izplatītajā paziņojumā.
LTA vadītājs skaidro, ka tirgotāju lēmumu pieņemšanu par darbību
krīzes laikā būtiski apgrūtina iznomātāju un nomnieku saistības. “Daudzi
iznomātāji nav gatavi samazināt nomas naudu un atsaka nomas maksas
iesaldēšanu, citi gatavi to darīt, ja uz krīzes laiku tiks atbrīvoti no
nekustamā īpašuma nodokļa un sociālā nodokļa. Spriedzi varētu noņemt
lēmums par prasījumu un to juridisko seku apturēšanu, vienlaikus
valdībai vienojoties ar elektrības, gāzes, ūdens un citu resursu
dominējošiem piegādātājiem par tarifu samazinājumu uz šo periodu,”
iespējamos krīzes risinājumus tirgotāju redzējumā ieskicē Danusēvičs.
“Nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumiem nākas samazināt darbinieku
skaitu, jo strauji krities apgrozījums. Ģimenes budžeti šomēnes
pārdalīti par labu krīzes krājumu izveidei. Tāpēc nepieciešams atbalsts,
lai varētu izmaksāt algas un saglabāt darbiniekus,” skaidro LTA
prezidents, norādot, ka, piemēram, citas ES dalībvalstis tirgotājiem,
kuri Covid-19 krīzes dēļ piedzīvojuši apgrozījuma kritumu vai bijuši
spiesti apturēt darbību, nolēmušas sniegt atbalstu 40% apmērā no darba
algas, kā arī ļaut atlikt nodokļu maksājumus.
Tirgotāju skatījumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzētu
ātri risināt jautājumu par atbalsta sniegšanu tirgotājiem no banku
puses, tai skaitā apgrozāmo līdzekļu uzturēšanai un kredītbrīvdienu
atvieglošanai un pagarināšanai. “Šobrīd lielākās bankas ir vienojušās
par 3-6 mēnešu kredītbrīvdienu piešķiršanu, procentus gan pieprasot
nomaksāt vai kapitalizēt,” norāda Danusēvičs.
Kā līdzekli ekonomikas stimulēšanai tirgotāji redz otrā pensiju
līmeņa maksājumu atcelšanu vai novirzīšanu valsts kasē pret valsts
obligācijām, jo tad nauda nonāktu pa tiešo patēriņā un ekonomikā,
uzskata LTA prezidents.
Savukārt, komentējot valdības pašreizējo darbu, Danusēviču satrauc,
ka “tik svarīgā vīrusa apkarošanas brīdī valdība prasa tirgotājiem
piedalīties daudzu tirdzniecības nozari būtiski skarošu likumprojektu
apspriešanā, kuriem nav saistības ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
“Laikā, kad cilvēki tiek aicināti ievērot sociālo distancēšanos un pēc
iespējas mazāk kontaktēties ar citiem, to neņem vērā ministrijas. Tiek
prasīti atzinumi un viedokļi, sasauktas darba grupas ar dalībnieku
uzaicināšanu no visiem valsts nostūriem,” teikts LTA paziņojumā.
Pēc Danusēviča domām, šajā laikā vajadzētu apturēt visu ar Covid-19
apkarošanu nesaistīto likumdošanas procesu, turpretim ar vīrusa
apkarošanu saistīto darba grupu apspriedes būtu jārīko tiešsaistē.
“Šobrīd ir viens ienaidnieks – Covid-19 -, kuram jāveltī visi spēki
un uzmanība, neprasot to sadrumstalot uz nebūtiskiem sīkumiem un
tirgotāju kacināšanu,” uzsver LTA prezidents.
Kā ziņots, Ministru kabineta ārkārtas sēdē šodien plānots spriest par
palīdzību uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi jaunā
koronavīrusa radītā slimība Covid-19.
Viens no jautājumiem, ko skatīs Ministru kabinets ir jauns dīkstāves
regulējums. Patlaban gan nav zināmas tā detaļas, bet finanšu ministrs
Jānis Reirs (JV) pēc otrdien, 17.martā, notikušās valdības sēdes
atklāja, ka viens no valsts atbalsta veidiem paredzēs, ka Covid-19
visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās
darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus
700 eiro.
Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks
izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka
valdība varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības
nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.
Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt
piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo
situāciju, tātad no 12.marta.
Reirs skaidroja, ka valsts atbalsts attieksies tikai uz uzņēmumu
darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes locekļiem.
Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav
nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst,
ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus,
tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.
Tāpat Reirs stāstīja, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo
valsts atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī
piebilda, ka tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir
reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus
pabalstus, jo ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums. “Visiem,
kas ir maksājuši nodokļus, ir tiesības saņemt likumā noteiktus
pabalstus,” uzsvēra finanšu ministrs.
Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, darba
devējs varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un
izmantot valsts atbalstu.
Papildus Reirs informēja, ka bez minētā atbalsta pasākuma plānots
piedāvāt atcelt patlaban spēkā esošo prasību, ka pašnodarbinātajiem ik
ceturksni ir jāveic avansa maksājums. Tāpat tiks piedāvāts diskutēt par
soda uzrēķina atcelšanu gadījumos, kad tiek kavēti maksājumi, piemēram,
par komunālajiem pakalpojumiem un īri.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumiem kopumā ir
pieejams līdz miljardam eiro, tāpat pastāv iespēja izmantot atlikušos ES
fondus 600 miljonu eiro apmērā. Nozaru ministrijas ir aicinātas
izvērtēt tos ES fondu projektus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi, un
izskatīt iespēju šos līdzekļus novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kas ir
cietuši krīzē.
Reirs arī norādīja, ka no Eiropas Investīciju banka ir pieejami 400 miljoni dažādiem finanšu instrumentiem.
Kā ziņots, lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas uz
ekonomiku, Ministru kabinets otrdien, 17.martā, atbalstīja virkni
priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu
darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa
avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena
gada līdz trim gadiem.
Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.
Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa
izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojumu.
