Lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās
negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja
virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas
uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu
brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā. Informē aģentūra Leta.
FM aģentūrai LETA skaidroja, ka visus minētos pasākumus valdība varēs
nodrošināt, jo Latvijā līdz šim tika īstenota atbildīga fiskālā
politika, kad valsts ieņēmumi būtiski nepārsniedz valsts izdevumus.
Tāpēc tieši patlaban – krīzes situācijā – Latvija var izmantot Valsts
kases līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem un
strādājošajiem. Jāpaskaidro, ka atbalsts būs mērķtiecīgs.
“Valsts sniegs nepieciešamo atbalstu veselības nozarei un ieviesīs
nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai ekonomiskais šoks ir pēc iespējas
ierobežotākā apjomā un lai tam nav ilglaicīga efekta uz ekonomiku
kopumā. Šo atbalstu valsts varēs nodrošināt, palielinot valsts budžeta
deficītu, lai maksimāli mazinātu Covid-19 krīzes sekas tautsaimniecības
nozarēs, kā arī Latvijas mājsaimniecībās,” uzsvēra FM.
Vienlaikus ministrijā piebilda, ka iepriekšējā ekonomikas krīze
mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei.
Līdz ar to
atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase
piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija
izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika
emitētas pagājušajā gadā. “Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties
tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir
labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība,” sacīja FM.
Valdība arī rosināja atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā.
Piedāvājums paredz, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku nenodarbina
vai arī atrodas dīkstāvē, proti, neveic darbinieka saistības izpildījuma
pieņemšanai nepieciešamās darbības, un šāda darba devēja rīcība ir
tiešā cēloņsakarībā ar Ministru kabineta noteiktiem pasākumiem, kas
saistīti ar Covid-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta
līdzekļiem tiks kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam.
Mehānisms tiks paredzēts Ministru kabineta noteiktās nozarēs
strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos
apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa
uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira
(JV) vadībā.
Līdz ar valdības lēmumu sociālais atbalsts jeb slimības lapu apmaksa
paredzēta darbiniekiem, sedzot uzņēmējiem darba devēja maksājamā
darbinieka slimības pabalsta apmēru.
Labklājības ministrijai būs
jāsagatavo priekšlikumi, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā
sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu
apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši spēkā esošajā normām likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir
paredzēti dažādi tiesiskie risinājumi nodokļu saistību izpildei. Viens
risinājums paredz sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot
no iesnieguma iesniegšanas dienas nodokļu maksājumu samaksu. Piešķirot
minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavētajiem nodokļu
maksājumiem tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% par katru dienu
visā kavējuma periodā.
Otrs risinājums paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz
vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums
radies nepārvaramas varas rezultātā (ņemot vērā, ka viens no
nepārvaramas varas apstākļiem ir arī masu saslimšana jeb epidēmija).
Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda
par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu
maksājumiem netiek aprēķināta.
Valdība šodien atbalstīja jaunu papildus risinājumu, kas būtu
iestrādājams normatīvajā regulējumā, proti, sadalīt termiņos vai atlikt
uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu
maksātājiem Ministru kabineta noteiktajās nozarēs finansiālo grūtību
pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā.
Tiesa, par šādu normu vēl nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju.
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka šāds regulējums tiks
attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās vai radīsies
grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu
maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un
tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu.
“Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam,
nodokļu maksātājam būs jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic
aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam
motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam)
nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumu,” norādīja FM.
Plānots, ka piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu,
nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja
nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.
Lai veicinātu naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, paredzēts
noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu
administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pievienotās vērtības
nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN
deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada
beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020.gada 1.aprīlī. FM piebilda, ka
norma var tikt pārskatīta ar 2021.gadu, ja tiek konstatēti pamatoti
iemesli. Ietekme uz budžeta ieņēmumiem ieviešanas gadā indikatīvi ir –
60 miljoni eiro.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē un tās
rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus
normatīvajā regulējumā plānots paredzēt, ka IIN maksātāji, kas veic
saimniecisko darbību, 2020.gadā var neveikt IIN avansa maksājumus,
turklāt par to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda. Šāda lēmuma
ietekme uz budžeta ieņēmumiem pasākuma ieviešanas gadā indikatīvi ir
negatīva 30-35 miljoni eiro, tajā skaistā 24-28.miljoni eiro pašvaldību
un 6-7 miljoni eiro valsts budžetā.
Kā papildu piesardzības pasākums paredzēta iespēja visiem uzņēmumiem
pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz
līdz 31.jūlijam.
Ministru kabinets arī otrdien atbalstīja priekšlikumu paredzēt
Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu
garantijas krīzes risinājumam, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Programmas vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Garantiju programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma būs
iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Atbalstīti tiks
mazie un vidējie komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Garantijas varēs
saņemt uzņēmums, kas nebūs nonācis finanšu grūtībās līdz Covid-19
krīzei. Garantijas apmērs būs līdz 50%. Garantijas maksimālā summa būs
līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam, bet garantijas maksimālais
termiņš būs līdz desmit gadiem.
Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām, piemēram, investīciju
aizdevumi vai finanšu līzingi, kredītiestādei atliekot pamatsummas
maksājumus līdz diviem gadiem. Paredzams, ka garantija varēs tikt
izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem,
uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan arī restrukturizējot esošo
kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu.
Tāpat paredzēti aizdevumi īpašā krīzes programmā, proti, uz katriem
25 miljoniem eiro riska seguma būs iespēja sniegt atbalstu ap 100
miljonu eiro apmērā. Uz šo atbalstu varēs pretendēt mazie un vidējie
komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuri
nebūs nonākuši finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei. Šajā programmā
aizdevums būs pieejams jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Maksimālā
summa vienam uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro ar maksimālo
termiņu līdz trim gadiem.
Tāpat Ministru kabinets lēma par Covid-19 ierobežošanas pasākumu
finansēšanu, paredzot, ka FM sagatavos rīkojuma projektu par
apropriāciju pārdalēm, samazinot visu valsts budžeta finansētu iestāžu
izdevumus komandējumiem par 10% jeb 1,5 miljoniem eiro, lai nodrošinātu
papildu finansējumu valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”.
Vienlaikus FM rosina diskutēt par iespēju steidzami sagatavot vienu
speciālu terminētu likumprojektu Covid-19 seku pārvarēšanai, tajā
ietverot nodokļu, sociālās aizsardzības, atbalsta uzņēmējdarbībai,
programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielināšanas,
apropriāciju pārdales un citus nozarēm nepieciešamos jautājumus, kas
tieši saistīti ar krīzes ātrai un efektīvai pārvarēšanai. Galvenā
atbildīgā būtu FM.
