Šodien stājas spēkā grozījumi “Publiskas personas kapitāla daļu un
kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas nosaka, ka turpmāk
pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems izpilddirektors.
Līdz šim šie pienākumi parasti tika uzticēti pašvaldību politiskajai vadībai – mēram un viņa vietniekiem.
Turpmāk visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz
pusei no padomes sastāva būs jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem.
Likumā tiek precizēti neatkarīga padomes locekļa kritēriji. Padomei būs
pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet
arī uzraudzīt tās īstenošanu.
Turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet ne
lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Padomes locekļiem prēmijas
netiks izmaksātas.
Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par
visām paziņotajām akcionāru sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un
lēmumiem. Tāpat būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska
pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par
finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Savukārt
lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām
pusēm. Minēto prasību izpildes pārraudzību no 2020. gada 1. marta
īstenos Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).
Lai nodrošinātu vienotu un profesionālu pieeju valsts
kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasē, kā arī veicinātu pastāvīgu
zināšanu pārnesi uz citiem atlases procesiem, turpmāk notiks
centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase, kuru
īstenos PKC sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem.
Ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likumā precizēta valdes un padomes izveides un darbības
kārtība, tostarp locekļu ievēlēšana.
Izmaiņas likumā noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs
ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās
partijas amatpersona.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) skaidroja,
ka grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās
varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī
nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos
situācija, kāda bija ar pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme”
pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no
tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti
profesionāli neatbilstoši kandidāti.
Turpmāk par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai
pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi
politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat
valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts
maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību
padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.
Tāpat noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām
kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes
locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.
Turpmāk būs paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu
valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi
izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.
Lai nodrošinātu lielāku atklātību, regulējuma izmaiņas paredz
pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku
informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem.
Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām
kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tostarp par to darba kārtību un
lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai
pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs
jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.
