Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien izvērsās
spraiga diskusija par ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli
saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, un tās rezultātā deputātiem
neizdevās vienoties grozījumu atbalstīšanu galīgajā lasījumā.
Priekšlikums grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” līdz šim
paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz
pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem būs
7,4 eiro, ar cukura sarunu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro,
bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem – 30 eiro. Bija iecerēts, ka
izmaiņas stāsies spēkā 2020.gada 1.jūnijā.
Tomēr otrdien uz trešo lasījumu šo grozījumu iesniedzēji – Andris
Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP) – piedāvāja jau
citu risinājumu, kas esot panākts kopā ar nozares pārstāvjiem. Deputātu
priekšlikums tagad paredz noteikt divas gradācijas, proti,
bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz
100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 7,4 eiro, bet tiem,
kuru saturs pārsniegs šo daudzumu – 20 eiro. Tāpat deputāti piedāvāja
noteikt, ka izmaiņas stājas spēkā gadu vēlāk.
Nozares pārstāvju paustais lika noprast, ka kompromiss gan neesot
panākts. Gan bezalkoholisko dzērienu ražotāju, gan alus ražotāji
aicināja atbalstīt diskusijas turpināšanu vai arī maigākus nosacījumus,
kurus piedāvāja Zemkopības ministrija (ZM).
ZM priekšlikums paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura
saturu, kas pārsniedz astoņus gramus uz 100 mililitriem, akcīzes
nodoklis par 100 litriem ir nevis 20, bet 14 eiro. Tas saskaņā ar
nozares un ZM pārstāvju pausto būtu samērīgāks palielinājums, kurš
nodrošinātu, ka akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem nav augstāks
nekā alkoholam.
Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāti – Jūlija Stepaņenko un Aldis
Gobzems – aicināja atgriezties pie likuma esošās redakcijas un turpināt
diskusijas, lai priekšlikumu izveidotu pamatotāku, kā arī vietējiem
dzērienu ražotājiem labvēlīgāku.
Akcīzes nodokļa palielināšanas saldinātajiem dzērieniem priekšlikuma
autori uzskata, ka, ieviešot šādas izmaiņas, samazināsies saldināto
produktu patēriņš, kā arī būs nodokļu ieņēmumu pieaugums, ko novirzīt
sabiedrības veselības vajadzībām.
Tāpat, pēc deputātu domām, šādi samazināsies veselības aprūpes
budžeta izdevumi noteiktu modificējamo slimību ārstēšanai ar tai
sekojošu racionālāku līdzekļu pārdali citu slimību ārstēšanai. Līdz ar
izmaiņām palielināsies arī iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu
skaits, kā arī veselībai draudzīgāko produktu īpatsvars bezalkoholisko
dzērienu tirgū, pārliecināti priekšlikumu autori.
Tikmēr Stepaņenko izteica bažas, ka deputātu priekšlikums grozījumiem
nodrošinās, ka vietējie ražotāji nonāks sliktākā pozīcijā, nekā tie,
kuri dzērienos izmanto dažādas ķīmijas un nedabīgos saldinātājus.
Deputāte atbalsta izmaiņas, tomēr, viņasprāt, nepieciešamas plašākas
diskusijas.
Arī deputāts Gobzems izteica satraukumu par to, kā šie grozījumi
ietekmēs vietējos ražotājus. Viņaprāt, saldināto dzērienu patēriņa
samazināšanai svarīgi izglītot sabiedrību, nevis celt nodokļus. Deputāts
uzsvēra, ka lielajiem dzērienu ražotājiem nodokļa celšana nozīmīgu
ietekmi neradīs, tomēr vietējiem ražotājiem gan. “Jāaizsargā vietējie
ražotāji, nevis Saeimas “Coca-Cola” ledusskapis,” izteicās deputāts.
Tāpat viņš pauda nostāju, ka Latvijā alkoholisms ir daudz nopietnāka problēma nekā saldināto dzērienu patēriņš.
Viedoklim, ka nepieciešamas diskusijas pievienojās arī Saeimas
deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura pauda nostāju, ka kārtējās
nodokļu izmaiņas nav labs signāls uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka jaunā
koalīcija solījusi nodokļu izmaiņas veikt sistemātiski, nevis pa
vienai.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka atbalsta nodokļus neveselīgai pārtikai,
tomēr iestājas pret haotiskām izmaiņām nodokļos. Šī iemesla dēļ deputāte
uzskata, ka nepieciešama vienošanās par izmaiņām ar nozari, kā arī
nopietnāka analīze.
Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka pieņemt
lēmumu otrdien nav izdevies, bet diskusijas par šo priekšlikumu varētu
atsākties augusta beigās vai septembra sākumā.
