Skolu tīkla sakārtošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus
minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, viens no reģionālajiem blokiem ir
Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka
šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz 400
skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs
paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās
vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē
vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā
(10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni
vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur
minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu
apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu
būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm,
savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē
būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu
skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā
klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes
filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām
būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās
minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem
skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45
skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības
ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai
izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs
klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem
skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas
izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta
personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības
programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, vienā
klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas posms
varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē
būtu vidēji desmit skolēni.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aģentūrai LETA
skaidroja, ka minētie reģionu bloki un minimālie skolēnu skaita
kritēriji nodoti izvērtēšanai pašvaldībām, kas pirms tam IZM iesniedza
savus redzējumus par skolu tīkla attīstību.
Viņa piebilda, ka IZM piedāvājums vēl var tikt precizēts, ņemot vērā
pašvaldību iesniegtos vērtējumus. Savu redzējumu par skolu tīklu IZM
plāno prezentēt maija vidū, savukārt jaunā kārtība stāties spēkā varētu
2020.gada septembrī.
