Saeima administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma otrajā
lasījumā atbalstīja nosacījumus, ka administratīvās teritorijas un to
administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības – novada
pilsētas un novada pagastus – noteiks parlaments likuma pielikumā.
Savukārt administratīvās teritorijas robežu noteiks Ministru kabinets
(MK), nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. MK
noteiks arī administratīvās teritorijas, novada pilsētas un novada
pagasta robežas noteikšanas un aktualizēšanas kārtību.
Tāpat paredzēts, ka, apvienojot vai sadalot administratīvo
teritoriju, kā arī grozot tās robežu, tiks izvērtēta valsts un
pašvaldības iedzīvotāju intereses, MK atzinums un ieinteresēto
pašvaldību domju lēmumi. Vienlaikus plānots noteikts, ka administratīvās
teritorijas robežu varēs grozīt MK, ja robežas grozīšanas rezultātā
republikas pilsēta vai novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība
saglabās savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiks
pievienota citam novadam vai republikas pilsētai.
MK tāpat paredzētas tiesības noteikt kārtību, kādā sagatavojami un
iesniedzami dokumenti, lai veiktu izmaiņas attiecībā uz administratīvās
teritorijas iedalījumu, apdzīvotās vietas statusu un administratīvo
centru, kā arī kārtību, kādā notiks pašvaldību institūciju, finanšu,
mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu
grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.
Saeimas debatēs deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) aicināja
atbildīgajai komisijai nosūtīt deputātiem topošo pašvaldību profilus un
karti. Parlamentārietis Andris Kazinovskis (JKP), atsaucoties uz Eiropas
pieredzi norādīja, ka Eiropas iedzīvotāju skaits un dzīves līmenis, kas
arī noteica, cik kuram reģionam nepieciešams iedalīt līdzekļus.
Deputāts sarkastiski norādīja, ka vispār nav pieminēts ārzemnieku
kritērijs, kuriem pieder zeme vairākos novados. Kazinovskis jokojot
norādīja, ka tik pat labi zviedriem un norvēģiem arī varētu piedāvāt
piedalīties pašvaldības pārvaldē. Politiķis vērsa uzmanību, ka Ludzā
agrāk viena trešdaļa un tagad jau tuvāk puse no zemes pieder
ārzemniekiem.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja cieņpilni izdiskutēt ZZS
virzītos priekšlikumus, jo debašu noslēgumā tad ZZS varētu arī lemt par
atbalstu reformai. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK)
pauda, ka jautājums par kritērijiem pašvaldību veidošanās varētu būt
jārisina trešajā lasījumā.
Kā ziņots, Saeima jau otro dienu izskata priekšlikumus Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Kopumā likumprojektam iesniegti
316 priekšlikumi, tomēr līdz šim likumdevējiem izdevies izskatīt nedaudz
vairāk kā 40 priekšlikumus.
