Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi, baptisti un citi, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc nedēļas – 19.aprīlī.
Šogad svētkiem veltītie dievkalpojumi būs skatāmi tikai tiešsaistē un
apmeklēt tos baznīcās nevarēs saistībā ar ārkārtējās situācijas
ierobežojumiem.
Piemēram, plkst.11 Latvijas Radio būs klausāma Svētā Mise no Rīgas
Svētā Jēkaba katedrāles, dievkalpojumu no Rīgas Doma plkst.12 translēs
LTV1.
Plkst.10 televīzijas kanālā TV24 skatāms dievkalpojums no Rīgas
Mateja baznīca, tāpat šodien tiešsaistē būs skatāmi arī citu draudžu
organizētie dievkalpojumi.
Plkst.12 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna
translēs “Radio Marija Latvija”. Pēc tā tiks translēta Romas katoļu
baznīcas pāvests Franciska tradicionālā uzruna un svētība “Urbi et Orbi”
(“Pilsētai un pasaulei”), kas būs vērojama arī televīzijas kanālā LTV1,
bet Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraide no Vatikāna plkst.22 būs
klausāma “Radio Marija Latvija”, kā arī skatāma plkst.23 televīzijas
kanālā LTV 1.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā
svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā
svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara
sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas,
kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga
dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus
augšāmcelšanās dienu.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod
cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau
sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci –
augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam
seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā
un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus
augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi
dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un
atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un
apliecināt savu ticību ar darbiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu
laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz
Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti
pārsvarā būs baltā krāsā.
Kā ziņots, Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas dēļ aizliedz rīkot dievkalpojumus klātienē.
“Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās
uz tiem – fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības
drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to
darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs. Tādā veidā mēs būsim vienoti un
palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas
šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību,” Tielietu ministrijas
preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Attiecīgi Bordāns aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar
dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas
līdzekļus, tostarp sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un
tiešsaistē.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar
Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot
virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
