Atkritumu apsaimniekotājs “Pilsētvides serviss” atlaidīs apmēram 55%
darbinieku, atstājot šī gada 14.septemrī Rīgas atkritumu
apsaimniekošanas tirgu, aģentūrai LETA atklāja “Pilsētvides servisa”
valdes loceklis Jurģis Ugors.
Viņš skaidroja, ka patlaban “Pilsētvides serviss” komandā ir 87
darbinieki, no kuriem diemžēl tiks atlaisti aptuveni 55%. Uzņēmumā
paliks tikai grāmatvedības un lietvedības nodaļu darbinieki, lai
turpinātu nodrošināt centralizētu uzņēmuma darbību.
Ugors sacīja, ka darbinieki tiek atlaisti no darba saistībā ar
“Pilsētvides serviss” darbības izbeigšanu Rīgas pašvaldībā no šī gada
14.septembra. Līdz ar to vadība pieņēma loģisku lēmumu maksimāli
samazināt Rīgas ofisa štatu, likvidējot izvešanas brigādes, klientu
apkalpošanas centru utt. “Paliks tikai administrācijas dalībnieki, kuri
turpinās koordinēt “Pilsētvides serviss” darbību novados, finansiālus
un lietvedības jautājumus,” viņš teica.
Jautāts, vai “Pilsētvides Serviss” šiem cilvēkiem piedāvās kādas
alternatīvas, piemēram, turpināt strādāt kompānijā, bet citā amatā, vai
piedāvās citas iespējas, Ugors skaidroja – tā kā lielākā daļa
“Pilsētvides serviss” Rīgas komandas ir vietējie iedzīvotāji, viņiem
nebūtu ērti un izdevīgi pārcelties uz darbu kādā citā no apsaimniekotāja
darbības novadiem, pat ja uzņēmums piedāvātu tādu iespēju. “Taču mums
nav šaubu, ka mūsu pieredzējušie un kompetentie darbinieki bez darba
nepaliks,” viņš pauda.
Runājot par “Pilsētvides serviss” plāniem turpināt darbu citās
pašvaldībās, Ugors atklāja, ka “Pilsētvides serviss” patlaban rūpīgi
seko līdzi novados izsludinātajiem konkursiem par atkritumu
apsaimniekošanu un nelaiž garām iespēju paplašināt savu darbības
teritoriju. “Nesen mēs atkārtoti uzvarējām Gulbenes novada iepirkumā,
kas tikai nostiprina uzņēmuma pozīcijas Malienas reģionā. Vienlaikus mēs
apsveram domu attīstīties citos apsaimniekošanas segmentos,” sacīja
“Pilsētvides servisa” valdes loceklis, piebilstot, ka pašlaik
“Pilsētvides serviss” apkalpo sešus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Balvu, Lubānas, Cesvaines un Ērgļu novadus.
Savukārt jautāts, cik būtiski iziešana no Rīgas ietekmēs “Pilsētvides
servisa” darbību, Ugors atklāja, ka zaudējums Rīgas atkritumu
apsaimniekošanas konkursā viņus apbēdina, bet nebiedē, jo “Pilsētvides
serviss” savlaicīgi bija piestrādājis pie risku sadalījuma, nostiprinot
savas pozīcijas Latvijas novados. “Mums ir pietiekami daudz resursu un
jaudas, lai startētu arī citu novadu konkursos ar gana lielām uzvaras
izredzēm, kā arī izskatam iespējas par dalību konkursos Igaunijā un
Lietuvā,” viņš sacīja.
LETA jau ziņoja, ka “Getliņi EKO” ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro
vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju
atzinis SIA “CREB Rīga”, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji
– SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa
uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un
investīcijas turpmākos 20 gadus.
Jūnija sākumā “Getliņi EKO” un “CREB Rīga” Uzņēmumu reģistrā
reģistrējušas kopsabiedrību “Rīgas vides pakalpojumi”, lai saskaņā ar
publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus.
Vēlāk uzņēmuma nosaukums mainīts uz “Tīrīga”.
No 15.jūlija sākta līgumu pārslēgšana ar “Tīrīga”, kas līdz
15.septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai
apsaimniekotājiem – gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.
Savukārt KP 30.jūlijā paziņoja, ka par iespējamu ES dibināšanas
līguma pārkāpumu ierosinājusi pret Rīgas domi un “Getliņi EKO” pārkāpuma
lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma
pārslēgšanas iesaldēšanu.
“Mēs redzam, ka Rīgas domes un “Getliņi EKO” iecere ir uz
turpmākajiem 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanas tirgū noteikt
monopolu, līdz ar to neredzam, ka pie šādiem apstākļiem varētu
attīstīties konkurence. Pieļaujot šādu situāciju, mēs pēc 20 gadiem
nevarēsim saprast, kā tas ir noticis, ka tiek būvēta ļoti dārga,
sadārdzināta, resursietilpīga un dažādām nevajadzīgām ekstrām bagāta
sistēma,” Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja KP vadītāja
Skaidrīte Ābrama.
Viņa nenoliedza, ka investīcijas jaunajā atkritumu apsaimniekošanas
sistēmā ir milzīgas, bet uzreiz esot skaidrs, ka tās laika gaitā ir
jāatpelna un jau tagad iedzīvotāji, kuri pārslēguši līgumu, sūdzas par
sadārdzinātajiem tarifiem, kas pieauguši par 40%.
Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību “Tīrīga”.
Vienlaikus līdz 19.augustam Rīgas domei bija jāiesniedz savi skaidrojumi KP.
Savukārt augusta beigās vai septembra sākuma KP varētu pieņemt lēmumu
par aizlieguma noteikšanu iedzīvotāji līgumu slēgšanai ar “Tīrīga” uz
lietas izmeklēšanas laiku. Pati lietas izmeklēšana gan varētu ilgt pat
līdz diviem gadiem
