81,3% ģimeņu Latvijā nedēļas laikā atkritumos izmet pārtiku, kas ir
iegādāta par daudz, netiek apēsta vai tai ir beidzies norādītais
derīguma termiņš, noskaidrots Latvijas Samariešu apvienības veiktajā
pētījumā.
Kā informēja Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste
Baiba Pare, lai arī sabiedrībā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi pret
pārtikas produktu ziedošanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī 1/5
pētījumā aptaujāto joprojām nezina atšķirību starp derīguma termiņu
“ieteicams līdz” un “derīgs līdz”, tomēr 79,1% norāda, ka ir informēti
par norādīto termiņu atšķirību.
Viena trešdaļa respondentu uzskata, ka pārtikas atlikumi rodas
derīguma termiņa beigu dēļ vai ka saražots pārāk daudz pārtikas
produktu. Tāpat 68,8% aptaujāto domā, ka visvairāk pārtikas atlikumu
rada pārtikas mazumtirgotāji. Realitātē veikali un vairumtirgotāji
mūsdienās esot vieni no tiem, kuri izmet vismazāk – tikai 5% produktu
nonāk atkritumos, jo uzņēmumi esot vērsti uz savas darbības rūpīgu
plānošanu un izmanto dažādas plānošanas metodes.
Turpretī mājsaimniecības Eiropā kopā izmet ap 53% pārtikas. Par
nepieciešamību rūpīgāk plānot savus ikdienas iepirkumus, lai pārtika
pēcāk nebūtu jāizmet atkritumos, norāda arī Pārtikas bankas aptaujas
dalībnieki – 59,1% uzskata, ka uz veikalu jādodas ar iepriekš sagatavotu
sarakstu, lai neiegādātos pārāk daudz. 14% plāno maltītes vairākām
dienām uz priekšu. 54,2% respondentu arī norāda, ka pat, ja pārtikas
produktam derīguma termiņš ir beidzies, pārliecinoties par tā kvalitāti,
tos joprojām ir iespējams izmantot maltītes pagatavošanā.
Kā ziņots, ar jūliju stājas spēkā grozījumi Pārtikas aprites
uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu
grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma
termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz
pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu “Izlietot līdz…”, gan uz
pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”. Likuma izmaiņas
paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas
veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi
“Ieteicams līdz…”, atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa
beigām.
Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai
beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai
mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā
laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir
atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma
izmaiņu anotācijā.
Izmaiņas tika veiktas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas
pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska
ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz
izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni
trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek
izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas
trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu
daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz
atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.
