Iepriekšējos septiņos gados sniegs Lieldienās kaut vietām valstī
bijis piecas reizes, Ziemassvētkos – četras reizes, liecina Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
2012., 2017. un 2018.gadā sniegs Latvijā bija gan Lieldienās, gan
Ziemassvētkos, savukārt 2013. un 2015.gadā Lieldienās bija sniegs un
Ziemassvētkos nebija. 2014.gadā Lieldienas pagāja bez sniega un
Ziemassvētki bija sniegoti, turpretī 2016.gadā bez sniega bija gan
Lieldienas, gan Ziemassvētki.
Pagājušajā gadā Pirmās Lieldienas bija 1.aprīlī, Alūksnē kopš ziemas
bija saglabājusies septiņus centimetrus bieza sniega sega, bet Otrajās
Lieldienās jau daudzviet valstī zemi klāja sniegs, vietām Ziemeļkurzemē
uzsniga vairāk nekā desmit centimetri sniega.
2013.gada Lieldienās Alūksnē sniega dziļums sasniedza 53 centimetrus,
bet gaisa temperatūra Zosēnos Lielajā piektdienā, 29.martā, noslīdēja
līdz -14,5 grādiem. 1996.gadā Rēzeknē bija pat 59 centimetrus augsta
sniega kārta.
Vissiltākie svētki piedzīvoti 2000.gadā, kad Otrajās Lieldienās,
24.aprīlī, Rīgā gaiss sakarsa līdz +27,9 grādiem, un tas ir arī visas
valsts aprīļa siltuma rekords. Pēdējo gadu siltākās Lieldienas bija
2014.gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz nepilniem +25 grādiem.
Lielākais nokrišņu daudzums Lieldienās reģistrēts 2001.gadā
Carnikavā, kur 13.-16.aprīlī tas sasniedza 42 milimetrus, un šajā gadā
teju visu valsti pārklāja sniegs, Kalnciemā pat 32 centimetru biezumā.
Stiprākās vēja brāzmas – 26 metri sekundē – Lieldienu brīvdienās novērotas 1991.gadā Kolkā.
Pēdējos 30 gados piecas reizes Lieldienas bijušas 20.-25.aprīlī, un
šajās Lieldienās nav snidzis. “Vēlās” Lieldienas bijušas ne tikai
siltākas, bet arī sausākas par svētkiem, kas atzīmēti marta beigās vai
aprīļa pirmajā pusē.
Jau ziņots, ka šajās Lieldienu brīvdienās siltākais laiks gaidāms
pirmdien, kad gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +17..+20 grādiem,
vien dažviet piekrastē būs vēsāk. Brīvdienu turpinājumā pārsvarā gaidāms
neliels mākoņu daudzums, svētdien vietām būs īslaicīgi nokrišņi.
