Šodien notiks diskusija par zinātnieku izstrādāto alternatīvo
administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, aģentūrai LETA
pavēstīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors
Viktors Valainis (ZZS).
Viņš norādīja, ka šis piedāvājums ir izsūtīts visu lielo pilsētu
vadītājiem LLPA un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar šo pētījumu
plāno iepazīstināt arī ministrus un Saeimas deputātus, lai, lemjot par
reformu, viņi varētu pieņemt pētījumos un analīzē balstītu lēmumu.
Jau vēstīts, ka alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas
autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz
plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas
bāzes.
Pagājušajā nedēļā notikušajā preses konferencē, kas notika LLPA
telpās, ekonomikas doktors Andris Miglavs, Latvijas pašvaldību
savienības padomnieks, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un
ekonomikas fakultātes profesors Māris Pūķis un LU Ģeogrāfijas un Zemes
zinātņu fakultātes profesors Pēteris Šķinķis prezentēja alternatīvu
Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājumu
sabiedriskajai diskusijai. Miglavs uzsvēra, ka pētījums ir viņu
pašiniciatīva, jo neviena institūcija viņiem to nav nedz pasūtījusi,
nedz apmaksājusi.
Pētnieki uzsvēra, ka spēcīga politiski centralizēta valsts pārvaldība
tieši vai netieši atspoguļojas centriski orientētā ģeogrāfiskās telpas
uzbūvē un attīstības procesos. Latvijā pastāvošā pārvaldības divu līmeņu
– valsts un vietējo pašvaldību, struktūra ir viena no centralizētas
valsts izpausmēm un ir būtisks teritoriju sarukšanas un nelīdzsvarotas
reģionālās attīstības cēlonis.
Alternatīvās reformas autori uzskata, ka ir neatliekami jāīsteno
valsts teritoriju attīstības pārvaldības reforma, lai veicinātu visas
valsts apdzīvotību, efektīvāk izmantotu esošos un piesaistītu jaunus
cilvēkresursus, radītu efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, veidotu
teritoriālā piederībā un pašatbildībā sakņotu kopienu dzīvi un
decentralizētu Latvijas attīstību.
Miglavs, Pūķis un Šķinķis uzskata, ka pārvaldības reformai jāsastāv
no trīs neatņemamām, savstarpēji saistītām un līdzsvarotām sastāvdaļām,
proti, pārvaldības struktūras, finanšu pārvaldības un teritoriālās
organizācijas reformas.
Pārvaldības struktūras reforma paredzētu esošās vietējās pašvaldības
iekļaujošu apriņķu pašvaldību līmeņa izveidi valsts pārvaldības
struktūrā ar kopīgotu daļu no vietējo pašvaldību funkcijām un deleģētu
daļu no valsts pašlaik centralizētajām funkcijām un atbilstīgi
pārstrukturētiem resursiem.
Finanšu pārvaldības reforma nozīmētu produktīvu ekonomisko aktivitāti
teritorijās motivējošas un atbildīgas finanšu resursu veidošanās un
izmantošanas sistēmas izveidi, mainot nodokļu ieņēmumu pārdales
kritērijus starp valsti un pašvaldībām, kā arī citu pārdales mehānismu
jeb cita veida kritēriju definēšanu arī valsts budžeta dotāciju
piešķiršanai pašvaldību darbībai.
Īstenojot teritoriālās organizācijas reformu pētnieki iesaka izveidot
lielas reģionāla līmeņa pašvaldību teritorijas jeb apriņķus, radot
priekšnoteikumus valsts teritoriālai un funkcionālai decentralizācijai.
Alternatīvās reformas autori piedāvā pārvaldības struktūras reformas
gaitā esošā divu līmeņu publiskās pārvaldības struktūru reorganizēt par
trīs līmeņu struktūru: valsts, apriņķu pašvaldības ar nodalītām
autonomajām funkcijām un vietējās pašvaldības ar savām nodalītām
autonomajām funkcijām.
Attiecības starp valsti un pašvaldībām, kā arī starp apriņķa
pašvaldībām un vietējām pašvaldībām autori iesaka balstīt uz Eiropas
vietējo pašvaldību hartas principiem. Pašvaldības vada tieši vēlētas
domes.
Apriņķa funkcijas atbilstoši subsidiaritātes principam veidojamas
divos procesos, proti, daļēja vietējo pašvaldību esošo funkciju
kopīgošana, deleģējot tās apriņķiem, pamata un vidējās izglītības
pārvaldība (arī valsts ģimnāzijas un cita konkursos balstīta izglītība),
transporta infrastruktūra (arī pilsētu tranzītielu) uzturēšana un
attīstība, veselības un sociālās aprūpes infrastruktūra, civilā
aizsardzība un drošība, bāriņtiesas, mājokļu politika.
Daļēja nozaru ministriju funkciju decentralizēšana, uzticot tās
apriņķiem. Piemēram, profesionālās izglītības (primāri ar reģionālo
nozīmi) pārvaldība; vismaz primārā un sekundārā veselības aprūpe; valsts
reģionālo un vietējo ceļu uzturēšana un attīstība; pasažieru
pārvadājumu organizācija, apriņķa telpiskā un attīstības plānošana;
civilā aizsardzība.
Autori iesaka apriņķī kopīgi izveidot biznesa attīstības veicināšanas
funkciju, ietverot Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA)
reģionālās attīstības instrumentus – biznesa inkubatorus, reģionālos
speciālistus; kompleksus un “ad hoc” biznesa attīstības veicināšanas
risinājumus.
Apriņķis būtu atbildīgs arī par cilvēkkapitāla attīstības struktūru
un programmām, kā arī reģionu attīstības fondu izmantošanu plānošana
teritorijās un attīstības programmu īstenošanu. Pētnieki norādīja, ka
reformas gaitā būtu nepieciešama padziļināta diskusija par katru no šīm
funkcijām, kuru kopīgošana var izpausties dažādās formās.
Autori uzskata, ka var nodot funkciju pilnā apriņķa kompetencē, tad
apriņķis nosaka politiku, pieņem saistošos noteikumus, atbild ar savu
budžetu. Var izveidot sadarbības iestādi, kas administratīvi padota
apriņķa domei, bet pilda katras vietējās pašvaldības politiku un rīkojas
saskaņā ar katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem un attiecīgo
vietējo budžetu ietvaros. Sadarbība starp viena līmeņa pašvaldībām un
starp dažāda līmeņa varām vienmēr būs aktuāla, neatkarīgi no reformām.
Līdz ar funkciju pārdali jānotiek cilvēkresursu, finanšu resursu un
materiālo resursu pārdalei.
Autonomo funkciju jomā apriņķa pašvaldības nebūtu pakļaujamas
centrālajai valdībai. Savukārt visu pašvaldību darbības pārraudzību
pētnieki rosina saglabāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) kompetencē.
Savukārt, runājot par finanšu pārvaldības reformu, autori iesaka
izveidot apriņķu pašvaldību prognozējamu un ar saimnieciskās aktivitātes
attīstību saistītu patstāvīgu ieņēmumu bāzi, mainot nodokļu ieņēmumu
pārdales kritērijus starp valsti un pašvaldībām, par nozīmīgu
iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadales kritēriju izceļot ienākumu rašanās
vietu, ne tikai deklarēto dzīves vietu.
Viņi rosina pārveidot finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kā arī definēt
cita veida kritērijus valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību
darbībai, par izšķirošu atzīstot motivācijas sistēmas izveidošanu
produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai apriņķos. Tāpat nepieciešams
izveidot investīciju piesaistes un to vadības sistēmu produktīvas
uzņēmējdarbības attīstībai apriņķos.
Par teritoriālās organizācijas reformas primāro uzdevumu autori
noteikuši apriņķu izveidošanu, nosakot to robežas un centrus, vienlaikus
pieļaujot atsevišķu vietējo pašvaldību reorganizāciju uz brīvprātības
pamata un saglabājot sadarbības teritoriju attīstību.
Apriņķiem ir jābūt maksimāli lielām vienībām, lai varētu efektīvi
īstenot izmaksu ietilpīgākās un plašas teritorijas ietekmējošas
attīstības pārvaldības funkcijas un infrastruktūras attīstības projektus
– pamatā – izglītības, veselības aprūpes un satiksmes infrastruktūras,
un arī vairākas citas.
Ievērojot līdzšinējos Latvijas teritoriju pārvaldības struktūras
elementus un jau esošo potenciālu, apriņķu izveidošanā ir racionāli
izvēlēties vienu no diviem risinājumiem. Apriņķus var veidot uz
plānošanas reģiona bāzes. Plānošanas reģions jau tagad saskaņā ar likumu
ir atvasināta publiskā persona.
Otra iespēja ir apriņķus veidot uz republikas pilsētu administratīvās
jaudas bāzes, piesaistot vietējo pašvaldību teritorijas republikas
pilsētām un ievērojot kultūrvēsturiskās identitātes nozīmi. Šajā
gadījumā apriņķis varētu deleģēt administrēšanas (sekretariāta) funkciju
atbilstīgajai republikas pilsētai. Šādas organizācijas variants būtu
astoņu apriņķu modelis.
Ar alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas saturu varēs iepazīties LLPA un LPS mājaslapās.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma paredz
pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 35.
