Visā pasaulē ik gadu rodas
miljoniem tonnu lietoto smēreļļu, kas, nepareizi apsaimniekotas
var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu. Latvijā gada laikā
tirgū tiek pārdotas apmēram 15 000 tonnas sintētiskās izcelsmes
smēreļļas. Tendences liecina, ka ievērojama daļa nolietoto
smēreļļu tiek izmantotas kā kurināmais tam nepiemērotās
krāsnīs un apkures sistēmās. Šādas bezatbildīgas rīcības
rezultātā caur gaisa un notekūdeņu piesārņojumu var ciest gan
vide, gan cilvēki.
“Nolietotās smēreļļas ir
bīstamie atkritumi un tās ir atbilstoši arī jāapsaimnieko. Tās
nedrīkst izliet kanalizācijā, nedrīkst ilgstoši glabāt
nepiemērotos traukos vai sadedzināt krāsnīs, kas tam nav
paredzētas. Taču diemžēl pašreizējās tendences liecina, ka
izlietotās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumos, bet gan melnajā tirgū, kur tās
pārdod un uzpērk kā kurināmo,” norāda Latvijas Zaļā punkta
direktors Kaspars Zakulis.
Uzņēmumiem, kuri savā darbībā
izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un
utilizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr Latvijas
Zaļajam punktam ir pamatotas bažas par to, ka liela daļa šo
bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. Par to
liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija. Piemēram,
“ss.com” publicēti vairāki aktīvi sludinājumi, kuros vietnes
apmeklētāji aicināti iegādāties atražoto jeb nolietoto
smēreļļu. Vidējā cena ir 0,20 EUR par vienu litru un minimālais
pārdošanas daudzums ir 200 litru. Savukārt informācija par to,
vai sludinājumu publicējusi fiziska vai juridiska persona, kas
saņēmusi atbilstošu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licenci,
nav pieejama. Vienlaikus arī oficiāli atpakaļ savāktais smēreļļu
apjoms liecina, ka to apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvo
aktu prasībām.
Tas savukārt rada risku nelikumīgai
nolietoto smēreļļu utilizācijai, radot arī vides piesārņojuma
riskus. Salīdzinājumam – viens litrs nepareizi apsaimniekotas
eļļas var piesārņot gandrīz miljonu litru saldūdens, savukārt
pus litrs šādas eļļas var radīt uz ūdens virsmas plēvi
aptuveni 4 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Sadedzinot smēreļļas
apkures sistēmās, kas nav tam paredzētas, gaisā nonāk kaitīgās
daļiņas. Sadegot 1 kg eļļas, rodas vidēji 2,58 kg CO2 izmešu.
Lietotās eļļas satur dažādus metālus, hloru, bromu, vieglos
naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.
Sadedzinot eļļas, šie piemaisījumi nonāk atmosfērā, bet, ja
lietotā eļļa tiek izlieta vidē, piesārņojums nonāk
gruntsūdeņos.
K.Zakulis norāda, ka, nododot vai
pārdodot atstrādātās eļļas pelēkajā tirgū, tiek grauta arī
valsts ekonomika kopumā. Neizpildot valsts noteiktās prasības
attiecībā uz atstrādāto eļļu atpakaļ savākšanu, uzņēmumi
nevarēs saņemt dabas resursu nodokļu (DRN) atbrīvojumu un
attiecīgi eļļu cena tirgū pieaugs. “Valsts vides dienestam
(VVD) nav iespēju pārbaudīt katru Latvijā strādājošais
uzņēmumu, kurā rodas nolietotās eļļas. Lai to izdarītu
ikdienas režīmā, VVD būtu jāstrādā simtiem inspektoru. Tāpēc
vispirms pašiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka ne jau kontrolējošām
iestādēm nepieciešama vides prasību ievērošana, bet vispirms
jau katram pašam, jo agrāk vai vēlāk piesārņotā vide mums
atspēlēsies un sekas jutīsim savā vai tuvinieku veselībā un
dzīves kvalitātē kopumā,” uzsver K.Zakulis.
Latvijas Zaļais punkts atgādina, ka
smēreļļu nodošana nelicenzētam apsaimniekotājam, kā arī
neatbilstoša tā turēšana un likvidēšana ir sodāma rīcība,
par ko draud naudas sods 280 – 2100 EUR apmērā. Tāpēc Latvijas
Zaļais punkts aicina uzņēmumus un personas, kuras iegādājās un
izmanto smēreļļas, tās nodot atbildīgiem atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci bīstamo
atkritumu apsaimniekošanai un spēj nodrošināt bīstamo atkritumu
utilizāciju atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām.
