Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 30.kongresā vietvaras vienojušās
lūgt valdībai, lai tā uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai (VARAM) pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi
teritoriālās reformas turpināšanai, aģentūru LETA informēja LPS.
Kopumā kongresā šodien tika apstiprinātas piecas rezolūcijas.
Dokumenti ir par pašvaldību finanšu stabilitāti, par reģionālo attīstību
kā Nacionālā attīstības plāna 2027 (NAP2027) mērķi, par administratīvi
teritoriālo reformu, kā arī par izglītības jomu un par iespēju rīkoties
iedzīvotāju labā.
Rezolūcijā par administratīvi teritoriālo reformu LPS norāda, ka
Eiropas Padome pozitīvi vērtē vietējās un reģionālās demokrātijas
situāciju Latvijā un vairākās jomās Latvijas pašvaldību iekārta un
prakse tiekot piedāvāta kā paraugs citām valstīm.
LPS ieskatā ir nepieciešams saglabāt un attīstīt līdz šim sasniegto
funkciju, administratīvajā, finanšu un īpašuma decentralizēšanā, kā arī
nepieciešams saglabāt arī Eiropā attīstītāko valsts un pašvaldību sarunu
sistēmu.
“Labas pārvaldības pamatā ir iedzīvotāju uzticība, kas balstās uz
atklātību un iesaistīšanos, bet laba pašvaldība iespējama tikai vairojot
piederības sajūtu savai teritorijai,” norāda savienība.
Tā rezultātā LPS kongress šodien vienojās aicināt Ministru kabinetam
uzdot VARAM pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi
teritoriālās reformas turpināšanai, lai nodrošinātu reformas saistību ar
NAP2027 un ar valsts reģionālās politikas vadlīnijām.
Tāpat, LPS ieskatā, VARAM piedāvājums būtu jāpapildina, lai
nodrošinātu reālu mehānismu reģionālās attīstības vecināšanai un
nevienlīdzības mazināšanai, kā arī nodrošinātu reformas saistību ar
citām veicamajām reformām, tai skaitā nodokļu, veselības, izglītības,
sociālās aprūpes un deinstitucionalizācijas reformām.
Tāpat LPS grib, lai ministrija savu reformas piedāvājumu pārstrādā
tā, ka tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem
attālinās pakalpojumu sniegšanas vietas, tai skaitā paredzot
nepieciešamo finansējumu vietējo ceļu infrastruktūrai un sabiedriskā
transporta dotācijām, kā arī lai tiktu nodrošinātas vēl vairākas
prasības.
Savukārt rezolūcijā “Par reģionālo attīstību kā NAP2027 mērķi” LPS
norāda, ka NAP projekta izstrādes gaitā reģionu attīstības līdzsvarošana
vairs neesot paredzēta kā viens no mērķiem.
“Ne NAP 2014.-2020.gadam, ne NAP2027 projekts nepilda Ilgtspējīgas
attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ietverto telpiskās perspektīvas
uzdevumu, tai skaitā netiek izmantotas iespējas piesaistīt ES Lauku
attīstības fonda līdzekļus infrastruktūras attīstībai laukos un
mazpilsētās,” pauž LPS, norādot, ka līdz šim attīstības plānos
ekonomikas veicināšana un mērķis pelnīt nav bijusi reāla prioritāte.
Līdz ar to LPS piedāvā Ministru kabinetam un Saeimai nodrošināt, ka
starp trīs NAP2027 pamatmērķiem tiek iekļauta reģionālā attīstība un, ka
starp darbības virzieniem iekļauj pilsētu programmu un lauku
infrastruktūras attīstības programmu.
Tāpat LPS piedāvā, ka, ja pēc konsultācijām ar pašvaldībām un
iedzīvotājiem tiks turpināta Administratīvi teritoriālā reforma, tad
attīstības plānā paredzēt atbalstu uzņēmējdarbības dažādošanai un
produktivitātes veicināšanai katrā pašvaldībā, kā arī paredzēt
kompensācijas pasākumus pakalpojumu pieejamībai un nomales efekta
mazināšanai.
Jau ziņots, ka Rīgā šodien notika 30 Latvijas Pašvaldību savienības kongress.
