Satiksmes drošības uzlabošanā Latvijai būtu jākoncentrējas uz
braukšanas vidējā ātruma radaru ieviešanu, un finansējumu šim mērķim
varētu ņemt no VAS “Latvijas Valsts ceļi” budžeta, informē aģentūra LETA.
Latvijā patlaban darbojas 100 stacionārie fotoradari. Valdība
iepriekš konceptuāli apņēmusies ieviest vēl 50 fotoradarus un 50 to
mulāžas. Iekšlietu ministrijā (IeM) aģentūrai LETA skaidroja, ka
finansējums papildus radariem nav paredzēts, turklāt vēl nemaz valdība
nav devusi akceptu par finansējuma piešķiršanu esošo radaru uzturēšanai.
2021.gadā tam nepieciešams 1 104 131 eiro, 2023.gadā – 1 194 412 eiro,
2024.gadā – 1 928 225 eiro, bet 2025.gadā – 1 483 053 eiro.
Patlaban IeM ir sagatavojusi ziņojumu valdībai ar lūgumu precizēt IeM
bāzes izdevumus, lai varētu nodrošināt esošo radaru darbību tuvākajos
gados.
Šodien notika kārtējā Ceļu satiksmes drošības padomes sēde, kurā tika
skarts jautājums par risinājumiem tehniskās kontroles iekārtu
ieviešanai.
Iepriekš Latvijā tika realizēts pilotprojekts braukšanas vidējā
ātruma radaru darbības izpētei. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits
aģentūrai LETA skaidroja, ka, neskatoties uz šādu iekārtu lietderību
satiksmes drošības uzlabošanā, patlaban izmaksas ir ļoti lielas.
“Skaidrs, ka mēs šādus pilotprojektus nevaram finansēt no ceļu
satiksmes drošības naudas, jo šādu līdzekļu vienkārši nav,” norādīja
ministrs.
Ņemot vērā minēto, ministrs uzskata, ka Latvijai “jāiet prom” no
plāniem par papildus punktveida radaru ieviešanu. Tā vietā
jākoncentrējas uz braukšanas vidējā ātruma radariem.
LETA jau rakstīja, ka šī sistēma darbojas šādi – šķērsojot konkrētu
ceļa posma robežu, pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un
piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā
ceļa posma, transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar
atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts, ar kādu vidējo ātrumu
transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā, un tas
salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Ministrs minēja, ka arī Latvijas kaimiņvalstis atteikušās no punktveida radariem.
Vēl plānots diskutēt, kur ņemt finansējumu un kā pareizi šādu iekārtu izvietošanu organizēt.
“Man subjektīvi šķiet, ka radars ir tāds pats tehnisks līdzeklis kā
meteostacija vai elektroniskās ceļa zīmes. Tāpēc loģiski būtu, ka šīs
iekārtas atrodas VAS “Latvijas valsts ceļi” saimniecībā, un no viņu
budžeta varētu ņemt finansējumu,” norādīja Linkaits.
Viņš gan atzina, ka šogad nauda tehniskās kontroles ierīcēm nav
paredzēta, jo budžets jau ir apstiprināts. Turklāt SM kopīgi ar
Iekšlietu ministriju vēl jāpanāk finansējums, lai sekmīgi varētu
darboties esošie 100 stacionārie fotoradari.
Savukārt iekārtu, kas kontrolē, kā autovadītāji ievēro luksofora
signālus, ieviešanā lielāka loma jāuzņemas pašvaldībām, jo luksofori
pieder pašvaldībām un satiksmes organizēšanas pasākumi pilsētās ir
pašvaldības uzdevums, uzskata ministrs.
Jau ziņots, ka neskatoties uz to, ka pirms stacionārajiem
fotoradariem uz Latvijas ceļiem ir izvietotas brīdinājuma zīmes,
pagājušajā gadā pieaudzis ar tiem konstatēto pārkāpumu skaits, liecina
Valsts policijas apkopotā informācija.
Pērn stacionārās mērierīces konstatējušas 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt pārvietojamie fotoradari pērn konstatējuši 80 472 pārkāpumus, kas ir par 3751 pārkāpumu mazāk nekā 2018.gadā.
Patlaban uz ceļiem darbojas 100 stacionārie fotoradari. Valsts policijas rīcībā ir arī 12 pārvietojamie fotoradari.
