Latvijā šā gada sākumā bija 1,92 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,7%
jeb 14,4 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pavēstīja
Centrālajā statistikas pārvaldē.
2018.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju
skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo
20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes
vairāk – par 9,5 tūkstošiem.
Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā
dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos
divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo
migrācijas plūsmu starpību, atzīmēja statistikas pārvaldē, piebilstot,
ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk –
samazinājuma temps pērn bija 0,74% salīdzinājumā ar 0,96% 2016.gadā.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 1514
mazāk nekā 2017.gadā, bet nomira 28,8 tūkstoši cilvēku, kas ir par 63
vairāk. Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkstoši ir lielākais pēdējo
septiņu gadu laikā.
2018.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkstoši cilvēku, kas
ir par tūkstoti vairāk nekā 2017.gadā, bet izceļoja 15,8 tūkstoši, kas
ir par 1,9 tūkstošiem mazāk.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 4,5 tūkstoši jeb 41%
iebraucēju ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Lielāko daļu
Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkstošus jeb 44% veidoja Latvijas
pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir
cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji,
kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Uz ES valstīm pērn emigrēja 13,2 tūkstoši iedzīvotāju. Galvenās
emigrācijas mērķa valstis bija Apvienotā Karaliste un Vācija. No
aizbraucējiem 82% bija Latvijas valstspiederīgie.
Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018.gadā palielinājās tikai
Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju
skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka nelielais dzimstības pieaugums
2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču
2018.gadā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās, jo dzimušo
skaits bija par pusotru tūkstoti mazāks nekā 2017.gadā. Bērnu un
pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pērn bija 15,9%.
Tāpat iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties –
par 1,4% jeb 16,5 tūkstošiem, savukārt palielinājās iedzīvotāju skaits
virs darbspējas vecuma – par 2,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju
kopskaitā palielinājās no 22,5% 2018.gada sākumā līdz 22,8% 2019.gada
sākumā.
Pērn samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits,
tostarp poļu skaits saruka par 2,2%, lietuviešu – par 2,1%, baltkrievu –
par 2%, krievu – par 1,8%. Latviešu skaits samazinājās par 0,5%, taču
to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita
samazinājumu, pieauga par 0,1 procentpunktu un 2019.gada sākumā bija
62,3%.
Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju šā gada sākumā
bija pilsoņi, kamēr 2018.gada sākumā pilsoņu īpatsvars veidoja 85,9%,
savukārt 10,7% bija nepilsoņi (11,1%), bet 2,2% – Krievijas pilsoņi
(2,2%). No nepilsoņiem 51% dzīvoja Rīgā, veidojot 17% no visiem Rīgas
iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju bija
vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā bija 64%,
kamēr no Latvijas pilsoņiem vecumā virs 50 gadiem bija 37%.
Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu
administratīvo avotu datus. Pēc pāris gadiem – 2021.gada maijā –
atbilstoši šai metodei tiks veikta arī tautas skaitīšana, un
iedzīvotājus neaptaujās. Līdz ar to dati par ikgadējo pastāvīgo
iedzīvotāju skaitu valstī 2021.gada sākumā vienlaikus būs arī tautas
skaitīšanas dati.
