Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iecerējusi
ieviest līdzdalības budžetu, kas iedzīvotājiem ļautu lemt par daļēju
pašvaldības budžeta izlietojumu, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
šodien preses konferencē informēja par 200 dienās ministra amatā
paveikto un savā uzrunā uzsvēra, ka ministrijai ir izdevies iekustināt
būtiskas pārmaiņas visās tās pārvaldības jomās.
Runājot par pašvaldību pārvaldību, ministrs uzsvēra sākto
administratīvi teritoriālo reformu un tās gaitā īstenotās sabiedriskās
apspriedes gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Izvērtējot
konsultāciju laikā saņemtos vietvaru priekšlikumus, ir sagatavots
konceptuālais ziņojums, ko Ministru kabinetā paredzēts skatīt
10.septembrī, bet jau šonedēļ saskaņošanai iecerēts virzīt ziņojuma
likumprojektu.
Jūnijā Pūce Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
iesniedzis priekšlikumus grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un
izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, lai mediju
vidē nodrošinātu godīgu konkurenci.
Savukārt pēc Valsts kontroles ziņojuma par Rīgas pilsētas pašvaldības
piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem, ministrs rosinājis
likumā “Par pašvaldībām” iekļaut prasību gada pārskatā uzrādīt
detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kam
pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus, lai pašvaldību darbs kļūtu
caurskatāmāks un naudas līdzekļu izlietojums būtu skaidri saprotams gan
sabiedrībai, gan pārraugošajām institūcijām.
“Pastiprinot vietvaru darba uzraudzību, redzam, ka pašvaldības tagad
daudz savlaicīgāk konsultējas ar ministriju, lai saglabātu savu darbību
likumību,” piebilda Pūce.
Runājot par reģionālo attīstību, Pūce norādīja, ka VARAM ir
turpinājusi darbu pie jaunās reģionālās politikas 2021.-2027.gadam
pamatnostādnēm, piedāvājot risinājumus gan aktīvākai pašvaldību
iesaistei uzņēmējdarbības atbalstam, gan pašvaldību pakalpojumu
efektivitātes uzlabošanu.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā,
projektā iekļautas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības
budžeta ieviešanu Latvijā. Līdzdalības budžets ir demokrātisks process,
kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta
daļa no pašvaldības vai valsts budžeta.
Tāpat Ministru kabinetā (MK) ir atbalstīti grozījumi Latgales
speciālās ekonomiskās zonas likumā un likumā par nodokļu piemērošanu
brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, ar kuriem iecerēts
veicināt Latgales reģiona attīstību un mazināt nevienlīdzību.
Ministrs uzsvēra, ka VARAM strādā arī pie jauna Vietējo pašvaldību
likuma. Galvenie akcenti tajā būs par sabiedrības iesaistes lomas
palielināšanu pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, atteikšanos no
novecojušām normām, kā arī darbs pie plašāku e-risinājumu ieviešanas.
Likumprojekta saskaņošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetam
plānota līdz 2021.gada 28.februārim.
VARAM turpina arī remigrācijas projekta īstenošanu, kura laikā līdz
jūnijam par iespējām atgriezties Latvijā informētas 774 ģimenes un
panākta 223 cilvēku atgriešanās.
Pagājušajā gadā pirmo reizi granta veidā tika sniegts atbalsts
remigrantiem arī saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Lai
sniegtu atbalstu turpmāk, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā
esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka šī atbalsta īstenošanas,
novērtēšanas un finansēšanas kārtību.
Nepieciešamie grozījumi MK noteikumos tika iesniegti Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts kancelejai 22.jūlijā.
Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti nākamajā MK sēdē, līdz ar to augusta beigās sāksies pieteikšanās šim atbalstam.
Kā ziņots, 11.augustā aprit 200 dienas, kopš darbu sāka Krišjāņa
Kariņa (JV) vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra amatā ir Pūce.
