D
vitamīnu var gūt tikai pirmajās 10 – 15 minūtes, kas pavadītas
saulē, un daudziem tas būtu maksimālais sauļošanās laiks.
Diemžēl cilvēki nevērīgi izturas pret veselību, riskē gūt
saules apdegumus, kā arī ultravioletā starojuma dēļ saslimt ar
ādas vēzi, bet vienalga sabiedrības spiediena ietekmē cenšas
gada siltākajā laikā iegūt brūnu iedegumu un rudenī secina –
esam nedaudz novecojuši, pieredzē dalās estētiskās medicīnas un
lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste
Ludmila Stavro-Freiberga.
“Liela
daļa par savu izskatu aktīvi rūpējas tieši pavasarī, vasarā
atpūšas un sauļojas, bet rudenī, atnākot uz salonu, redzu, cik
ļoti strauji daudzu sejā parādījušās novecošanās pazīmes.
Protams, ka novecošanās procesu pēcāk var mazināt, bet man ir
žēl, ka cilvēki nezināšanas dēļ vai apzināti nenovērtē
riskus, daudz sauļojas un šādi tik nevērīgi izturas pret savu
ķermeni tikai tāpēc, lai iegūtu iedegumu. Mēs novecojam –
gribam to, vai negribam, tādēļ prieks, ja cilvēki par sevi
rūpējas visu gadu, nevis vasarā par sevi aizmirst un iepriekš
ieguldītās kopjošās procedūras ir vējā. Atceramies, ka senāk
tieši gaiša āda tika novērtēta kā skaista. Tie, kuri varēja
atļauties, nebija jāstrādā uz lauka, saulē ilgi neuzturējās.
Tagad sabiedrība augstāk vērtē tumšu ādas iedegumu, bet no
veselības viedokļa tas nav atbalstāmi, jo sauļošanās ietekmē
strauji notiek fotonovecošanās. Priecē, ka šī intensīvās
sauļošanās tendence pamazām, bet tomēr mainās, un daudzi vairs
necenšas katru brīvo brīdi pavadīt, sauļojoties atklātā saulē
pie jūras. Tiešām nav loģiski apzināti vasarā bojāt ādas
veselību, lai pēc tam atkal ieguldītu laiku un naudu, lai uzlabotu
izskatu. Apsveicami, ka esam tikuši arī pāri bumam, kad bija
moderni sauļoties solārijos. Kad es caur palielināmo stiklu
skatos, piemēram, sievietes ādu, tad nosauļotai 25 gadus jaunai
sievietei tā izskatās pat kā 50 gadus sasniegušai – āda kļūst
raiba, paplašinās asinsvadi utt. Izskatās neglīti!” secina
estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea
Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.
Latvijā
arī derētu ievērot siestu un dienas vidū nesauļoties
Izplatīts
uzskats ir, ka mēs sauļojamies, lai uzņemtu mums tik svarīgo D
vitamīnu, kura daudzums Latvijā dzīvojošajiem pārsvarā ir zems.
Jāatgādina, ka D vitamīnu mēs varam uzņemt tikai pirmajās 10 –
15 minūtēs, kad atrodamies saulē. Nevajag sevi mānīt un, it kā
D vitamīna dēļ speciāli sauļoties, jo pēc minētajām minūtēm
D vitamīna uzņemšana vairs nenotiek. Ja cilvēka ādai jau ir
izveidojies iedegums, tad arī D vitamīns vairs netiek uzņemts.
“Latvijā
dominē tumšais laiks, tādēļ saprotami, ka psihoemocionāli
vēlamies baudīt sauli pēc iespējas vairāk. Jā, cilvēkiem ir
jāiet laukā, bet te jāatgādina, ka sauli arī var baudīt dažādi.
Nevajag gulēt atklātā saulē, bet izvēlēties nojumīti,
saulessargu, ēnu. Var staigāt pa mežu un arī baudīt sauli,”
rosina Ludmila Stavro-Freiberga.
Atklātajā
saulē noteikti nevajadzētu atrasties no pulksten 11.00 – 15.00.
Diemžēl lielai daļai tieši šāds ir dienas plāns – vēlu
pamosties, pabrokastot un tad doties uz jūru, bet tur nonākot saule
ir jau zenītā. Ja nu pavisam neizdodas ievērot minēto laiku, kad
neatrasties saulē, tad pilnīgi noteikti to nevajadzētu darīt no
plkst. 12.-14.00. “Ne velti siltajās zemēs ir siesta, kad visi
atrodas telpās un atpūšas, nevis dodas saulē. Diemžēl mani
vērojumi liecina, ja mūsu cilvēki sagatavojas doties uz jūru, tad
viņi turp dodas uz visu dienu. Ieteiktu šajā laikā apmeklēt arī
kafejnīcu, pastaigāt ēnā. Būtu jauki, ja paņemtu līdzi savu
saulessargu, vai izmantotu nomas punktu piedāvātos,” piebilst
Ludmila Stavro-Freiberga.
Ģenētiski
ādas tipus sadala sešās kategorijās, Latvijā dzīvojošajiem var
sastapt 1, 2, 3 un 4 tipus, bet pamatā ir 2. un 3. ādas tips.
Piemēram, pirmajam tipam, āda ir ļoti gaiša, izteikti vasaras
raibumi, cilvēki ar šādu ādas tipu neiedeg, bet bieži apdeg. 2.
ādas tips ir eiropiešu gaišais, bet 3. eiropiešu tumšais ādas
tips. 2. ādas tipa īpašnieki gaišās ādas dēļ slikti iedeg,
āda ātri kļūst sarkana, apdeg. 3. ādas tips ir tumšāks un
iesauļojas mērenāk. Pārējie ādas tipi ir tumšāki. Ādas tipi
arī parāda, cik cilvēks var atrasties saulē, līdz viņam bez
jebkādas ādas aizsardzības parādās pirmie ādas bojājumi. Līdz
ar to 2. ādas tipa īpašnieki saulē var atrasties 10 – 20
minūtes, bet 3. tips līdz pusstundai. Katram jāsaprot, kurš āda
tips viņam ir.
“Pie mums meklē palīdzību arī cilvēki, kuriem ir saules
apdegumi. Piemēram, vienai klientei gados apsvila ceļgali un
apakšstilbi, tikai tāpēc, ka viņam bija pa ceļam apsēdusies un
15 minūtes atpūtusies. Izrādījās, ka tajā dienā bija augsts
ultravioletā starojuma indekss un pietika ar tik īsu laiku, lai
nopietni bojātu ādu. Saules apdegumi izskatās līdzīgi kā
jebkurš apdegums, sākumā būtiski maksimāli šo vietu atdzesēt.
Reizēm parādās mazi ādas pūslīši, ko var saukt par alerģiju
pret sauli. Agrāk šādus veidojumus pēc saulē pavadītā laika
nenovērojām. Svarīgi atcerēties, ja labi sauli panesam Latvijā,
tad tas nenozīmē, ka tā būs arī citur pasaulē. Līdz ar to
ceļojumos vērts izvēlēties līdzi spēcīgākus saules
aizsargkrēmus,” iesaka estētiskās medicīnas un
lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste
Ludmila Stavro-Freiberga.
Raksturīgākās
sauļošanās kļūdas
Daudzi
izvēlas klāt saules aizsargkrēmus dodoties uz darbu birojā, bet
tur nonāk pirms laika, kad saules stari kļūst bīstami un mājās
atgriežas vakarā, tādēļ ikdienā viņiem nebūtu aktuāli lietot
saules aizsargkrēmu. Citi lieto tos visu gadu, bet tā nevajadzētu
darīt. Saules aizsargkrēmiem ir fiziskā, vai ķīmiskā
aizsardzība, vai abas kopā. Jā līdzeklī tiek izmantota fiziskā
aizsardzība (tādi krēmi pārsvara ir ar biezāku konsistenci), tad
aizsardzība rodas uzreiz tos uzklājot uz ādas. Jāņem vērā, ka
krēmiem, kuriem ir paredzēta ķīmiskā aizsardzība ir vajadzīgs
laiks, aizsardzības procesi sākas vēlāk – 20 minūtes pēc
uzklāšanas. “Tātad āda jāsasmērē ātrāk – pirms
sauļojamies, bet daudzi pieļauj šādu kļūdu, līdzeklis vēl
neiedarbojas, un gaišākie cilvēki apdeg. Citi uzskata, ja uzklāj
vienreiz aizsargkrēmu un var gulēt visu dienu saulē – tā nav!
Krēms oksidējas, tā sastāvā notiek pārmaiņas, tādēļ ik pēc
2 stundām krēmu vajadzētu uzklāt no jauna. Saules aizsarglīdzekli
nevajadzētu atstāt atklātā saulē, jo iepakojuma sastāvs šādi
bojājas, un vairs tik labi neiedarbosies,” brīdina Ludmila Stavro
– Freiberga.
“Onkoloģiskā
statistika liecina, ka pasaulē 1. vietu ieņem ādas onkoloģija.
Nezinu, kāpēc, bet cilvēkiem šķiet, ka Latvijā ir maz saules,
un ādas onkoloģijas problēmas uz šejieniešiem neattiecas. Taču
ādas onkoloģijas viens no būtiskiem iniciatoriem ir tieši
ultravioletais starojums. Iespējams, šis ir vienīgais vēža
paveids, kuru cilvēki var apzināti neiegūt, regulējot savu
uzvedību saulē. Ja tā notiktu, netiktu ierosināti ļoti daudzi no
ādas vēža gadījumiem! Piemēram, ir pieejams arī speciāls
apģērbs, kas nelaiž cauri ultravioleto starojumu un arī šādi
var aizsargāt sevi no ādas vēža rašanās organismā. Pasaulē
tirdzniecībā parādījušās arī iekšķīgi lietojamas tabletes,
kas pasargā no ultravioletā starojuma,” pasaulē gūtajās
zināšanās dalās Ludmila Stavro Freiberga.
Ādas
kopšana vasarā
Cilvēkiem,
kuriem ir taukaina āda, vasarā tā var taukoties vēl vairāk, jo
vairāk izdalās sviedri. Līdz ar to vēlams taukainu ādu attīrīt
vismaz divas reizes dienā, piemēram, ar kosmētisko pieniņu.
Raksturīgi,
ka vasarā dabīgā vajadzība ir lietot vieglākas konsistences
sejas krēmus, ne tik biezus kā aukstajā laikā.
Vajadzētu
lietot mazāk kosmētiku, jo, piemēram, klājot krēmu un tonējošo
krēmu, vasarā ādai rada lieku slodzi.
Var
izvēlēties BB krēmus, kuri palīdz gan kopt ādu, gan rada
dekoratīvo efektu.
Saules
stari veicina brīvo radikāļu rašanos ādā, tādēļ labāk
izvēlēties kosmētiku, kurā ir vairāk antioksidantu.
