Šodien sākas jaunais 2019./2020.mācību gads, kurā skolas gaitās
dosies aptuveni 215 000 skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) provizoriskie dati.
Lai arī precīzs skolēnu skaits būs zināms tikai septembra otrajā
pusē, kad IZM saņems un apkopos pašvaldību sniegto informāciju, IZM
skaidroja, ka skolēnu skaits šogad būtiski neatšķiras no pagājušā gada
rādītāja. Pirmo reizi skolas durvis šogad vērs aptuveni 20 000
pirmklasnieku. Arī 1.klases skolēnu skaits saskaņā ar provizoriskajiem
datiem saglabājies pērnā gada līmenī.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis ir jaunajā mācību gadā durvis
vērušo izglītības iestāžu skaits. Ja pērn Latvijā darbojās 776
vispārējās izglītības iestādes, tad gada laikā tikuši pieņemti lēmumi
par 14 izglītības iestāžu likvidāciju, savukārt vēl vairāki desmit
izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā apvienojušās ar citām
skolām.
Jaunajā mācību gadā izglītības iestādes gaida vairākas pārmaiņas.
Pirmsskolās mācības turpmāk tiks īstenotas pēc jaunās kompetenču
pieejā balstītās sistēmas, tādējādi sākot visu izglītības pakāpju
pakāpenisku pāreju uz jauno mācību saturu. Mācību satura apguves norise
un plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti pirmsskolas programmā norādīti
trim pirmsskolas izglītības posmiem.
Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna
vecums, proti, pirmais posms atbilst vecumam no 1,5 līdz trīs gadiem,
otrais posms – no trīs līdz pieciem gadiem, bet trešais posms – no
pieciem līdz sešiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas
izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir
“zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš dzīvo veselīgi, droši
un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot
pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību
tajā”.
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu sākta arī pakāpeniska pāreja uz
mācībām valsts valodā. Pamatizglītībā no šī gada 1.septembra pakāpeniski
tiek piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi
mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības
iestādei saskaņā ar savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir
jāizvēlas viens.
Septembra sākumā spēkā stājušies arī grozījumi pedagogu darba
samaksas noteikumos, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas apmēra
pieaugumu līdz 750 eiro. Pagaidām gan finansējums atrasts vien tikai šī
gada pēdējiem četriem mēnešiem. Par turpmāko tiks lemts nākamā gada
budžeta izstrādes procesā. Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu
finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz
750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Vienlaikus Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrība turpina uzturēt prasību par tālāku
pedagogu algu celšanu, kam būtu jānotiek saskaņā ar valdībā iepriekš
apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli
