Izglītības likumā tiks noteikts minimālais skolēnu skaits vidusskolas
un pamatskolas posmā, bet diskusijas par šīm prasībā skaitliskā
izteiksmē vēl turpināsies, aģentūrai LETA pēc dalības jaunatnes
politikai veltītā pasākumā apgalvoja izglītības un zinātnes ministre
Ilga Šuplinska (JKP).
Politiķe klāstīja, ka pie kritēriju noteikšanas “tiek strādāts visu
laiku”. Arī trešdien, tiekoties ar Lielo pilsētu asociācijas
pārstāvjiem, ministre esot “skaidri un gaiši” definējusi, ka minimālais
skolēnu skaita kritērijs būs viens no kritērijiem mācību iestādes
pastāvēšanai.
“Esmu šokā. Mēs esam 2019.gadā, bet pašvaldības nevar skaidri
definēt, kuras ir attiecināmās izmaksas, kas ir tieši izglītībai, kuras
ir netieši attiecināmās. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
tiek gaidīts mērķdotāciju pieaugums skolotāju algām, bet pašvaldības
nevar paskaidrot budžeta skaitļus, pat nevar vienoties par pozīcijām,
kas attiecas uz izglītību,” piebilda Šuplinska.
Viņa novērojusi, ka Latvijā ir novērojama krasa segmentācija, proti,
ja administratīvo centru pārstāvji runā par attīstību, tad citi novadi,
īpaši mazāki, – par izdzīvošanu.
“Mums ir jāpārkāpj robežai, kad runājam tikai par izdzīvošanu.
Jāmaina domāšanas veids,” aicināja ministre, piebilstot, ka kritērijs
par minimālo skolēnu skaitu būs, taču diskusija par noteiktiem skaitļiem
vēl turpināsies.
Paredzēts, ka kritērijs vidusskolas posmā tiks piemērots no 2021.gada, bet pamatskolas posmā – no 2022.gada.
Jau vēstīts, ka IZM no nākamā gada budžeta paketē iekļautajiem
grozījumiem Izglītības likumā izņems punktus, kas paredz noteikt
minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs.
IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru
kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu
pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes
kritērijus vidējās izglītības pakāpē.
Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu,
nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība IZM ir uzdevusi izstrādāt
priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā.
14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo
ziņojumu “Par skolu tīkla sakārtošanu”, kurā analizēta pašreizējā
situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi,
kā arī provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.
Ministrijā uzsvēra, ka informatīvais ziņojums balstās tikai uz
pašvaldību izglītības iestāžu analīzi, neietverot informāciju par
privātajām izglītības iestādēm.
Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu
finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām,
nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.
“Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas
iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības
tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu
atalgojumu pedagogiem,” pauda IZM
